Citas ziņas

Latvijas 450 lielākie ieķīlātāji

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen sadarbībā ar Lursof,05.01.2007

Jaunākais izdevums

Ja pirms gada Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms pārsniedza 2 miljonus latu, pašlaik lielo komercķīlu devēju skaits ir pieaudzis par 50 procentiem.

Kā rāda Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft tapušais pētījums, šoruden Latvijā Komercķīlu reģistrā ir reģistrētas jau 450 fiziskās personas - Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, uz kuru vārda reģistrēto komercķīlu kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 0,6 miljonus latu.

Komercķīlu bums

Ļoti būtiski ir pieaudzis ne tikai lielo komercķīlu devēju kopskaits, bet arī ķīlu rekordapjomi: pagājušā gada līderis - advokāts Jānis Loze pat ir nedaudz palielinājis doto komercķīlu kopapjomu, tomēr ar saviem nieka 22,96 miljoniem latu noslīdējis uz saraksta piekto pozīciju. Savukārt visas pirmās četras vietas jaunajā lielāko komercķīlu devēju sarakstā ieņēmuši ar nekustamā īpašuma projektiem saistīti uzņēmēji, un arī pirmajā desmitniekā tikai divas komercķīlas ir saistītas nevis ar šo jomu, bet ar tirdzniecību vai ražošanas objektu attīstību. Līdzīga likumsakarība vērojama arī visā 450 lielāko komercķīlu devēju sarakstā.

Zīmīgi ir arī tas, ka no pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tikai četru pozīciju - 9., 25., 27. un 30. - ieņēmēji ir būtiski samazinājuši doto komercķīlu apjomu vai atbrīvojušies no saistīto kredītu sloga, savukārt pārējie doto ķīlu apjomu ir saglabājuši, bet vairākumā gadījumu - pat palielinājuši.

Nedaudzo izņēmumu vidū ir Andreja Danengirša - Krievijas nekustamo īpašumu kompānijas Dekra pārstāvja un Imantas daudzstāvu dzīvojamā kompleksa Solaris būvētāja - doto komercķīlu apjoms, kas samazinājies no 9,59 līdz 3,2 miljoniem latu, savukārt SIA Gaujas koks īpašnieka Vitālija Čmihova - no 5 līdz 3 miljoniem latu.

Labi pazīstamais uzņēmējs Viesturs Koziols ir atbrīvojies no 5,74 miljonu komercķīlas (Nordea bankā bija ieķīlātas SIA Sorento kapitāldaļas), bet Liepājas nekustamo īpašumu kompānijas akcionāri Agris Tupesis, Aivars Burģis, Andris Griģis, Ivars Kesenfelds un Valdis Pirktiņš - no 5,2 miljonu latu komercķīlas, kas tika dota sakarā ar DnB Nord bankas Vecrīgas ēkas iegādi.

Krahs vai attīstība?

"Tā ir normāla biznesa sastāvdaļa, ka attīstībai ņem kredītu un tam ir nepieciešams nodrošinājums. Viss katru dienu mainās, arī ķīlas lielums, jo bizness attīstās. Ķīla ir samazinājusies, jo vairs nav nepieciešama tik liela. Tā ir veiksmīga biznesa attīstība," šo faktu komentē I. Kesenfelds, norādot - kopumā uzņēmumam esot vairāk nekā 30 projektu, taču "mēs pamazām ejam uz to, lai samazinātu parādsaistības".

Līdzīgi izsakās arī V. Koziols - biznesi esot vairāki un līdzīgi esot arī ar komercķīlām: "Mums bija biznesa partneris, kurš, ņemot vērā, ka projekts bija riskants, vēlējās papildu garantijas. Tādēļ arī tika izsniegta ķīla. Tagad ķīla ir mazāka, jo pašreiz tik liela nav nepieciešama. Ķīla, tāpat kā kredīts, ir normāla biznesa sastāvdaļa."

Reti kurš no aptaujātajiem uzņēmējiem domā, ka komercķīlu došanas bums varētu nest kādu ilgtermiņa kaitējumu - galu galā tās visas tiekot dotas ražošanas vai nekustamo īpašumu attīstīšanas projektiem.

Tiesa, SIA Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, kurš iepriekš daudzkārt pieminējis iespējamo nekustamo īpašumu cenu burbuļa sprāgšanu, šoreiz ironiski noteic: "Kāpēc burbulim būtu jāsprāgst? Būs viss labi. Es nebiju novērtējis mūsu tirgus īpatnības. Mēs būsim ziemeļu Montekarlo. Montekarlo dzīvokļi maksā 20-50 tūkstoši dolāru kvadrātmetrā, tā ka mums vēl ir kur augt. Cik tad tagad maksā?! Pat nav 2000 dolāru kvadrātmetrā! Tā ka cenas vēl var augt desmit reizes. Tādēļ nav jāuztraucas par šo ķīlu nodrošinājumu. Cenas turpinās kāpt!"

Savukārt Lursoft valdes loceklis Ainārs Brūvelis, vērtējot kopējos komercķīlu datus, norāda, ka, protams, ir vērojams gan lielāko komercķīlu, gan vidējās komcercķīlas summas pieaugums, taču, pēc viņa domām, šī tendence lielā mērā norāda, ka "bizness kļūst aizvien nopietnāks, izmaksas pieaug, un cenas pietuvinās tam, cik attiecīgi īpašumi maksā citur pasaulē".

Vienlaikus no darījumu skaita viedokļa šis bijis pirmais gads, kad skaidri jūtams piesātinājums komercķīlu tirgū - joprojām gan esot jūtams iepriekšējo gadu "lēciens", kas saistīts ar patēriņa kredītu ņemšanu (to sniedzēji atzinuši komercķīlu tiesisko pusi kā optimālāko attiecību formēšanai ar kredītņēmējiem), taču iepriekšējo gadu 30 un vairāk procentu lielā darījumu skaita pieauguma vietā šogad fiksēts tikai 10 procentu pieaugums.

Gan dod, gan ņem

Interesanti, ka saskaņā ar Lursoft datiem virkne labi zināmu uzņēmēju ir arī lieli komercķīlu ņēmēji, tā faktiski norādot kā uz to īpašumā esošiem brīviem (un ieguldāmiem) līdzekļiem, tā arī uz to, ka atsevišķos gadījumos Latvijā kredītiestāžu funkcijas joprojām sekmīgi veic arī privātpersonas.

Tā tranzītuzņēmējs Jānis Blaževičs reģistrēts kā vienas 12 miljonus latu lielas komercķīlas ņēmējs, Alīnas koncerna līdzīpašnieks Juris Mazarevičs ņēmis veselas četras komercķīlas kopumā par 3,73 miljoniem latu, Mono holdinga lielākais akcionārs Mihails Uļmans - trīs komercķīlas kopumā par 2,81 miljonu latu, nu jau bijušās Māras bankas lielākais akcionārs Vilis Vītols - vienu komercķīlu par 1,52 miljoniem latu, bet nule par krāpšanos notiesātais uzņēmējs Ēriks Masteiko - divas komercķīlas par 600 tūkstošiem latu.

Interesanti, ka vairāki uzņēmēji vienlaikus ir gan lieli komercķīlu devēji, gan ņēmēji. Tā, piemēram, lielāko ieķīlātāju sarakstā atrodamais baņķieris Valērijs Belokoņs ir ņēmis veselas trīs komercķīlas kopumā par 1,44 miljoniem latu.

Uzskaites īpatnības

A. Brūvelis norāda uz atsevišķām komercķīlu reģistrēšanas īpatnībām. Pirmkārt, arī gadījumos, kad kompānijām mainās akcionāri, kuri kopā ieķīlājuši konkrētā uzņēmuma kapitāldaļas, Komercķīlu reģistrā kā ķīlas devēji bieži vien paliek reģistrētas arī uzņēmuma kapitāldaļas jau pārdevušās personas.

Tā, piemēram, Einars Repše šajā sarakstā joprojām ieņem vietu pirmajā simtniekā ar kopējo doto komercķīlu summu - 4,83 miljoniem latu. Taču no šīs summas uz viņu reāli pašlaik attiecas tikai 632 tūkstošu latu komercķīla - viņa un dzīvesbiedres kompānijas SIA Sirocco kapitāldaļas, kā arī ieķīlātie transportlīdzekļi - automašīna un motocikls.

Tāpat vērā jāņem vērā, ka gadījumos, kad komercķīlu dod vairākas personas, pilns nodrošinātā prasījuma maksimālās summas apmērs parasti tiek reģistrēts uz katra ķīlas devēja vārda. Taču vienlaikus, ja viena persona ir devusi vairākas komercķīlas, uz tās vārda tiek summētas visu šo ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālās summas.

Tādēļ reāli nevar sarindot ķīlas devējus - fiziskās personas - secībā vienu pēc otra; pārsvarā gadījumu, kad ķīlu devušas vairākas personas, kuras turklāt devušas arī individuālas ķīlas, ir iespējams tikai minēt uz šo personu vārda kopā reģistrētās summas, kā tas arī darīts šajā sarakstā.

Pirmais piecdesmitnieks

1.Larisa Sviridova - Ls 71,97 miljoni

Par rekordieķīlātāju kļuvusi 1966. gadā dzimusī Larisa Sviridova, kura plašākām aprindām ir pilnīgi nepazīstama un par kuras līdzšinējiem sniegumiem nekustamo īpašumu jomā plecus rausta arī šīs sfēras korifeji. Taču fakts - SIA Duntes noliktavas kapitāldaļas viņa Parex bankā šā gada septembrī ieķīlājusi par 7,59 miljoniem latu, SIA ML Reform, SIA CD Reform un SIA Reform EL kapitāldaļas šajā pašā bankā - par tādu pašu summu, bet SIA Delfīns partneri kapitāldaļas tajā pašā Parex bankā, tikai šā gada februārī - par 44,98 miljoniem latu. Visās šajās kompānijās L. Sviridova ir gan vadītāja, gan arī līdzīpašniece - viņai pieder lielākā daļa kapitāldaļu pirmajās četrās kompānijās (pārējie īpašnieki - Igaunijas pilsoņi Ralfs Kopels un Mihails Kravčenko), bet SIA Delfīns partneri L. Sviridova ir vienīgā īpašniece. Plašākai sabiedrībai šīs kompānijas ir tikpat nepazīstamas kā to īpašnieki, taču zināms, ka SIA Duntes noliktavas būvē biroju ēku kompleksu Rīgā, Duntes ielā 19, CD Reform un ML Reform plāno dzīvojamo ēku kvartālu Dambja ielā, savukārt Delfīns partneri pazīstama ar astoņstāvu ēkas projektu Jūrmalā, blakus Dzintaru mežaparkam.

2. Grigorijs Levins, Jurijs Ščerbakovs, Vladimirs Levins - Ls 48,70 miljoni

Agrāk saistībā ar investīciju grupu New Century Holdings saistītie Grigorijs un Vladimirs Levins, kā arī viņu kompanjons - 1945. gadā dzimušais Jurijs Ščerbakovs par šādu summu Hansabankā ieķīlājuši nekustamā īpašuma kompānijas SIA Baltic Park kapitāldaļas. Savukārt kā parādnieks uzrādīta igauņu investīciju kompānija Alta Real Estate Partners - viens no Alta Capital (uzņēmuma Lauma īpašnieces) uzņēmumiem.

3. Aivars Balodis, Ainārs Škapars - Ls 47,31 miljons

Dzīvojamā kompleksa Panorama Plaza būvētājas - SIA Latmes Building 21% kapitāldaļu īpašnieki Hansabankā ieķīlājuši kompānijas kapitāldaļas Atlikušie 79% kompānijas akciju oficiāli pieder Mesa Mesken Sanayii Anonim Sirketi no Turcijas.

4. Leonīds Čerņaks, Iļja Čerņaks - Ls 23,29 miljoni

Lielākais Maritim Park Hotel īpašnieks un viņa dēls šā gada februārī Hansabankā ieķīlājuši viesnīcas īpašnieces - kompānijas Park Hotel kapitāldaļas.

5. Jānis Loze - 22,96 miljoni latu

Pazīstamais advokāts - iepriekšējā gada komercķīlu devēju saraksta rekordists Baltic Trust Bank ieķīlājis kompāniju - bēdīgi slavenā Jūras līča teritorijas īpašnieču kapitāldaļas, bet Nordea bankā - savu Tango projektu (kvartāla pārbūve Dzirnavu ielā).

6. Bruno Veidemanis - Ls 22,66 miljoni

Vēl viens plašākai sabiedrībai mazpazīstams uzņēmējs līdz šim pazīstamāks bijis kā SIA SSC (tirdzniecības centrs un saistīti īpašnieki Ziepniekkalnā) saimnieks, taču nu šī kompānija jau mainījusi īpašniekus un tagad pieder SIA WDD (tās kapitāldaļu turētāji - Īrijas pilsoņi Donals Dūlijs un Viljams Morans). Savukārt pats B. Veidemanis nu pazīstamāks kā plānotā Unity Business Centre biroju kompleksa (atrašanās vieta - Vienības gatvē) īpašnieks, savukārt vietu lielāko ieķīlātāju sarakstā viņam nodrošina kā jau pieminētās SIA SSC kapitāldaļas, gan SIA Ziedleju aleja, kuras kapitāldaļas ieķīlātas Hansabankā.

7. Ģirts Fišers - Ls 20,10 miljoni

Vēl viens mazpazīstams uzņēmējs, kurš SEB Latvijas Unibankā un Raiffeisen Zentralbank Osterreich AG šā gada janvārī ieķīlājis paša vadītās SIA Bio-Venta kapitāldaļas. Šajā kompānijā, kas Ventspilī sākusi celt biodīzeļdegvielas rūpnīcu, padomes priekšsēdētājs ir pazīstamais uzņēmējs Jevgeņijs Gombergs, lielākie īpašnieki ir ar tranzīta aprindām cieši saistītie uzņēmumi Ostas investīcijas un VK Tranzīts, bet pašam Ģ. Fišeram tajā pieder 7% kapitāldaļu.

8. Andris Sihtors - Ls 16,99 miljoni

Lielākais SIA Nelss līdzīpašnieks un vadītājs HVB Bank un DnB Nord bankā ieķīlājis viņam piederošās kokapstrādes un būvmateriālu koncerna kapitāldaļas.

9. Guntis Indriksons - Ls 16,40 miljoni

Pazīstamā uzņēmēja vienīgais oficiāli ieķīlātais uzņēmums, ar kuru arī saistīta šī iespaidīgā komercķīla, ir SIA Stadions, kura kapitāldaļas jau kopš 2003. gada ieķīlātas Parex bankā.

10. Aleksandrs Maslovs - Ls 15,99 miljoni

Jau pieminētā uzņēmēja B. Veidemaņa kompanjons, kurš tāpat Hansabankā ieķīlājis savas kapitāldaļas (otri 50%) SIA Ziedleju aleja.

11. Sergejs Ahmetovs, Ivars Rudzītis - 15,19 miljoni

Pietiekami pazīstamie nekustamo īpašumu jomas uzņēmēji devuši virkni komercķīlu, no kurām iespaidīgākās ir SIA Viskars kapitāldaļas (ieķīlātas Aizkraukles bankā un HVB Bank Latvia) un SIA Dzintaru 39 - elitāra nama Jūrmalā īpašniece - kapitāldaļas, kas ieķīlātas Aizkraukles bankā. Papildus tam šā gada jūlijā SEB Unibankā par 3,06 miljoniem latu ieķīlātas arī SIA Kuldīgas 9 (viena no Dzintara Projektu piecām dzīvojamām mājām, atrodas Buldoros, plānotais nodošanas laiks ekspluatācijā - 2007. gads, īpašnieki - abi šie uzņēmēji un vēl Igors Noviks) kapitāldaļas.

12. Uldis Asars - Ls 14,37 miljoni

Būvmateriālu tirdzniecības uzņēmuma Nelss līdzīpašnieks savas pašreizējās, kā arī nākotnē piederošās daļas šajā uzņēmumā ieķīlājis Vereinsbank Rīga (HVB Bank Latvia) par 5,24 miljoniem latu. Savukārt DnB Nord bankā uzņēmuma kapitāldaļas ieķīlātas par 9,127 miljoniem latu.

13. Pēteris Antonovs - Ls 14,31 miljons

Nekustamo īpašumu biznesmenis ieķīlājis sev piederošās kapitāldaļas kopumā trīs viņam simtprocentīgi piederošajos uzņēmumos, turklāt tās kalpojušas kā vairāku 1,3 līdz 5,8 miljonu latu lielu kredītu nodrošinājums, kopā veidojot diezgan iespaidīgu ķīlas summu. Viņa nekustamo īpašumu attīstības un apsaimniekošanas kompānijas Modern City Properties, Modern Capital Apartment un Modern City Office ņēmušas kredītus HVB Bank Latvia.

14. Jūlijs Krūmiņš - Ls 13,23 miljoni

Pazīstamais tranzītuzņēmējs par šādu maksimālo prasījuma summu ieķīlājis Hansabankā sev piederošās kompānijas Man-Tess kapitāldaļas. Pašam gan viņam ir cits skaidrojums: "Uzņēmumu reģistrā viss ir sajaukts, es ņēmu Hansabankā tikai 6 miljonus latu, kas varētu būt 12 miljoni dolāru. Bet nu jau viss ir atdots, tagad esmu parādā vienu miljonu. Bet man bankas kontā ir 1,1 miljons dolāru, kurus es tērēju savām ikdienas vajadzībām. Protams, ka viņi tur ir tāpēc, ka es gribu celt elevatoru un man būs nepieciešams kredīts. Bet bankas jau grib, lai tu parādi, ka tev pašam arī kaut kas ir. Tāpēc turu bankā to miljonu." Tiesa, ķīla reģistrēta jau 2001. gadā, un šajā laikā uzņēmējs nav pielicis nekādas pūles, lai novērstu Ķīlu reģistrā "sajaukto".

15. Boriss Doļinskis, Aleksandrs Solomka, Aleksandrs Livšics, Josifs Apts, Jānis Jansons - Ls 12,85 miljoni

Pirms nepilna gada dibinātā AS BS Finances šā gada vidū iegādājās sešus kokapstrādes uzņēmumus - kokapstrādes uzņēmumus BFDF, Laiko, Sāga, Alfa 7000, Druveļi un Sāga logs, un darījuma finansēšanai tās īpašnieki ieķīlājuši uzņēmumu par 12,85 miljoniem latu. Kredīts ņemts Nordea bankā. Tā kā kredīta ņemšanas laiks saskan ar uzņēmuma iegādes brīdi, nav izslēgts, ka kredīta summa aptuveni atbilst darījuma summai, par kuru tika iegādāti uzņēmumi. BS Finances neatklāj savus akcionārus, taču uz tiem skaidri norāda akciju ieķīlātāju loks.

16. Ruslans Kosirevs, Nikolajs Kosirevs - Ls 12,35 miljoni

Nekustamā īpašuma attīstītājkompānijas M Pasaule īpašnieki (attiecīgi 20% un 80%) pirms trim gadiem solījās ēkas Rīgā, Brīvības ielā 338 būvniecībā ieguldīt trīs miljonus latu, bet nu viņu dotās komercķīlas apjoms ir četras reizes lielāks.

17. Mihails Ļitviņuks, Vasilijs Rožkovs - Ls 12,13 miljoni

Vēl vieni Rīgas daudzdzīvokļu namu attīstītāji, kuriem piederošā kompānija Viskars nākamā gada sākumā plāno sākt vairāku daudzdzīvokļu namu- piecstāvu dzīvojamā nama Miera ielā, četrstāvu Mežaparkā, sešstāvu Rīgas centrā Alauksta un Zvaigžņu ielas krustojumā, kā arī divas desmitstāvu un divas divpadsmitstāvu mājas Slokas ielā - būvniecību. Turklāt tie nav vienīgie uzņēmuma nekustamie īpašumi: piemēram, pērnā gada otrajā pusē Viskars uzstādīja jaunu rekordu Jūrmalas nekustamā īpašuma iegādes cenā, par 1,79 miljoniem latu iegādājoties 3651 kvadrātmetru lielu zemes gabalu ar divām ēkām Vidus prospektā. Kā kredītiestādes šis uzņēmums izvēlējies divas bankas - Aizkraukles banku un HVB Bank Latvia.

18. Aleksejs Ļitvinovs - Ls 11,95 miljoni

Vēl viens nekustamā īpašuma attīstītājs un īpašnieks SIA Alkantra, kuram pieder Mārupes projekts Zelta rasa. Viņš uzņēmuma kapitāldaļas ieķīlājis Rietumu bankā. Lai gan šī nama būvniecības darbi tik tikko sākušies, jau pavasarī tika ziņots, ka 100 dzīvokļi jaunajā projektā ir pārdoti.

19. Pēteris Spredzis - Ls 11,86 miljoni

Pazīstamais Mitsubishi markas automašīnu tirgotājs SEB Unibankā ieīlājis savas kapitāldaļas auto importētājkompānijā MML Imports.

20. Nataļja Junele, Lidija Gavrilova - Ls 11,55 miljoni

Bijušā AS Aldaris ģenerāldirektora, tagadējā privātinvestora Vitālija Gavrilova dzīvesbiedre un meita ieķīlājušas viņām piederošās kapitādaļas SIA Ladeko - pirmā darbības gada jubileju atzīmējušā atpūtas un izklaides centra Go Planet īpašniekā un operatorā.

21. Ilgvars Bilinskis, Pēteris Students, Jevgenijs Gricuks, Māris Ķelpis - Ls 11,40 miljoni

Gatavojoties ražošanas paplašināšanai, sauso celtniecības maisījumu rūpnīcas SIA Sakret īpašnieki ieķīlājuši bankā Nord/LB Latvija (tagad jau DnB Nord) savas kompāniju Sakret un Sakret Plus kapitāldaļas. No ieķīlātājiem visvairāk kapitāldaļu SIA Sakret pieder M. Ķelpim (71%), seko P. Students (14%), I. Bilinskis (10%) un J. Gricuks (5%0.

22. Askolds Bērziņš - Ls 11,12 miljoni

Uzņēmēja Viestura Koziola tuvs biznesa partneris, kura pazīstamākais uzņēmums Euroline (viņam uzņēmumā pieder 45% kapitāldaļu, bet pārējās - Norvēģijas kompānijai Urban Develepment Group) ņēmis šo iespaidīgo kredītu un sev uzmanību piesaistījis ar ideju pie Vanšu tilta Ķīpsalā būvēt ēku uz pāļiem, pret kuras realizēšanu asi iebilda Rīgas domes vadība.

Ķīla dota Igaunijas uzņēmumam Floriston Grupp Ou.

23. Gunārs Ķirsons - Ls 10,40 miljoni

Lido impērijas īpašnieks savu uzņēmumu joprojām ieķīlājis DnB Nord bankā, un kredīta summa joprojām ir iespaidīga, savukārt uzņēmēja gandrīz pirms gada publiskotās vērienīgās biznesa ieceres lielākoties joprojām ir "uz papīra".

24. Valērijs Maligins, Juris Savickis - Ls 10,39 miljoni

Abu pazīstamo uzņēmēju lielākā dotā komercķīla ir viņiem piederošās AS Olainfarm akciju paketes, kas ieķīlātas SEB Unibankā.

25. Māris Saukāns, Ivars Grinbergs, Valērijs Azamatovs, Andris Grasmanis - Ls 10,33 miljoni

Šī ievērojamā būvkompānijas RBS Skals akcionāru dotā komercķīla, kā Db jau informējis, saistīta ar Āgenskalna līča krastā Ķīpsalā iecerēto 25 stāvus augsto dzīvojamo ēku, kam dots Da Vinci nosaukums (projekta īstenotāja - SIA CG Investīcijas, kuras īpašnieki līdz ar visiem četriem ķīlas devējiem ir arī Maltas ārzonas kompānija IMG LV Limited). Turklāt pirmie trīs kungi ir devuši vēl vienu - 17,71 miljona latu komercķīlu, Hansabankā ieķīlājot SIA D.A.K. nami (īpašnieki - viņi paši un arī būvkompānija RBS Skals) kapitāldaļas.

26. Pauls Cielavs - Ls 10 miljoni

Mazpazīstamais uzņēmējs par šādu summu ieķīlājis viņam piederošās uzņēmuma Nekustamā īpašuma projektu aģentūra kapitāldaļas. Zināms, ka šis uzņēmums darbojas kā attīstītājs jaunas vairāku līmeņu rindu mājas (Lībekas ielā Mežaparkā) projektā, savukārt ķīlas ņēmēja ir nevis kāda Latvijas kredītiestāde, bet ASV Delaveras štatā reģistrēta ārzonas kompānija Barrow Consulting LLC.

27. Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš, Alberts Ribko - Ls 8,54 miljoni

A klases biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji ņēmuši kredītu Latvijas Hipotēku un zemes bankā.

28. Valērijs Belokoņs - Ls 8,19 miljoni

Baņķieris un uzņēmējs Valērijs Belokoņs faktiski aizņēmies pats savā bankā - Baltic International Bank. Aizņēmumu izdarījis cits viņa uzņēmums - Valērija Belokoņa izdevniecība. Tiesa, aizņēmuma summa ir diezgan niecīga - 280 tūkstoši latu. Savukārt viņa alus ražošanas uzņēmums Rīgas Oriģinālais ir parādā SIA Maval Aktīvi 7,9 miljonus latu, tādēļ uzņēmējs reģistrēts kā ķīlas devējs.

29. Dmitrijs Kononovs - Ls 8,17 miljoni

Uzņēmējs ieķīlājis kā savas kapitāldaļas ūdensatrakciju parka Līvu akvaparks īpašniekkompānijā SIA Akvaparks, tā arī šā gada pavasarī iegādātās kapitāldaļas nekustamā īpašuma un tirdzniecības uzņēmumā TTT Centrs.

30. Oļegs Demjanovs - Ls 7,98 miljoni

Pietiekami plaši zināmais nekustamo īpašumu biznesmenis sev piederošās kapitāldaļas trīs uzņēmumos - DP Fonds, Krokuss un Nat Grupa - devis ķīlā, lai saņemtu kredītu Rietumu bankā.

31. Aivars Rubenis - Ls 7,98 miljoni

Uzņēmējs kā komercķīlu reģistrējis arī līzingā iegādāto kuteri Sealine Cabin Cruiser F36 (prasījuma maksimālā summa - 110 tūkstoši latu), taču vietu rekordķīlu devēju sarakstā viņam nodrošina Nordea un Nord/LB (DnB Nord) bankās ieķīlātās SIA Skai Pluss kapitāldaļas - šī kompānija būvē tirdzniecības centru Sky&More Rīgā, Duntes ielā, kur būs gan Sky pārtikas lielveikals, gan vēl aptuveni 80 veikalu un restorānu.

33. Jevgenijs Suhovs, Felikss Krasovickis, Eugenijus Gedžus, Uldis Arnicāns, Benno Popļanskis, Aleksandrs Aļperšteins - Ls 7,67 miljoni

Visi šie uzņēmēji - daži labāk, daži ne tik labi pazīstami - Latvijas lielāko komercķīlu devēju sarakstā nonākuši, pateicoties SEB Unibankā kolektīvi ieķīlātajām Jūrmalas SIA Akvaparks kapitāldaļām.

34. Kaspars Indriksons - Ls 7,57 miljoni

Daļu sev piederošo kapitāldaļu terminālī Naftimpeks uzņēmēja Gunta Indriksona dēls ieķīlājis citam Naftimpeks līdzīpašniekam - miljonāram Armandam Sadauskim, savukārt mazāks Naftimpeks kapitāldaļu daudzums ieķīlāts SEB Unibankā. Papildus tam ir ieķīlāts arī K. Indriksona lepnais BMW 745 - šīs ķīlas ņēmējs ir līzinga kompānija SIA Inserviss Group.

35. Māris Bensons - Ls 7,42 miljoni

Pazīstamais Honda automašīnu tirgotājs komercķīlu devis saistībā ar jaunā SIA Bensons auto autocentra būvi.

36. Jurijs Rubenčiks, Valērijs Litanskis, Pēteris Ozoliņš, Sergejs Ščerbakovs, Kiriks Matvejevs - Ls 7,28 miljoni

Lai nodrošinātu parādu kompānijai Loftleidir-Icelandic ehf., aviopārvadājumu uzņēmuma Latcharter Airlines īpašnieki devuši 7,28 miljonu latu lielu ķīlu.

37. Māris Niedra, Māris Dzenītis, Kaspars Loss - Ls 7,11 miljoni latu

Nemo grupas akcionāri kredīta saņemšanai SEB Latvijas Unibankā devuši ķīlā sev piederošās metālizstrādājumu ražošanas uzņēmuma KMM Metāls kapitāldaļas. Lielāko publisko uzmanību sev šis uzņēmums līdz šim piesaistījis, izraisot aizdomas, ka tā pārstāvis aizspraucies priekšā pārējiem rindā, lai iesniegtu projektu Eiropas Savienības naudas saņemšanai Latvijas attīstības aģentūrā.

38. Raimonds Kisiels, Armands Sadauskis - Ls 7 miljoni

Galvenā SEB Unibankā ieķīlātā vērtība šiem uzņēmējiem (un arī jau iepriekš pieminētajam Gunta Indriksona dēlam Kasparam un ekonomistam Ojāram Kehrim, u.c.) ir viena - naftas termināla Naftimpeks kapitāldaļas. Pašlaik K. Indriksonam oficiāli pieder 5,18% SIA Naftimpeks kapitāldaļu, O. Kehrim - 2,21%, R. Kisielam un A. Sadauskim - pa 22,2%.

39. Valdemārs Vaļkuns - Ls 6,84 miljoni

Pazīstamais uzņēmējs SEB Unibankā ieķīlājis viņam piederošās pārtikas ražošanas un vairumtirdzniecbas kompānijas Voldemārs kapitāldaļas.

40. Boriss Kurovs - Ls 6,74 miljoni

Rīgas starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas rektors ieķīlājis sev piederošās augstskolas kapitāldaļas, lai saņemtu aizdevumu Hansabankā.

41. Aleksandrs Osokins, Sergejs Osokins - Ls 6,58 miljoni

Mazpazīstamie uzņēmēji kredīta saņemšanai Aizkraukles bankā ķīlā devuši sev piederošā un tikpat mazpazīstamā uzņēmuma Sventovit Grupa kapitāldaļas.

42. Aleksejs Romaškins, Vladimirs Romaškins - Ls 6,38 miljoni

Abi būvkompānijas Astra būve (viens no zināmākajiem projektiem - četrstāvu dzīvojamā ēka Buļļuciemā, pie pašas Lielupes ietekas jūrā) īpašnieki tās kapitāldaļas ieķīlājuši Trasta komercbankā.

43. Rolands Latkovskis - Ls 6,37 miljoni

Komercķīlu reģistrā ierakstītas veselas divas Latvijas miljonāru sarakstā atrodamā uzņēmēja dotas komercķīlas: viena ir par gandrīz 4,4 miljoniem latu, otra - par 1,96 miljoniem latu, bet ieķīlātais objekts ir viens - SIA RL projekts (pazīstama kā tehnoloģiskā parka īpašniece) kapitāldaļas.

44. Jānis Bārs, Gundars Rezevskis, Ojārs Kehris, Jānis Kisiels - Ls 6 miljoni

Arī šie uzņmēji SEB Unibankā ieķīlājuši sev piederošās SIA Naftimpeks kapitāldaļas.

45. Sergejs Degiļs - Ls 5,94 miljoni

Nepazīstamais 26 gadus vecais uzņēmējs iegādājies no investīciju kompānijas NC Holdings tā meitasuzņēmumu Darbe (ar kuru saistīts konkrēts nekustamā īpašuma projekts), tā kapitāldaļas pagājušā gada novembrī ieķīlājot Latvijas Hipotēku un zemes bankā, savukārt šā gada rudenī viņš šajā pašā bankā ieķīlājis arī SIA Angelo un SIA V2-23 kapitāldaļas.

46. Elmārs Vīgants - Ls 5,93 miljoni

Latvijas miljonāru sarakstā atrodamais uzņēmējs Latvijas Krājbankā joprojām ir ieīlājis gan viņam piederošās SIA MB līzings, gan daudznozaru kompānijas Stārastāni (degvielas uzpilde u.c.) kapitāldaļas.

47. Jānis Naglis - Ls 5,89 miljoni

Bijušais Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors ņēmis kredītu savas viesnīcas projekta Islande Hotel attīstībai. Kā kredītiestāde izvēlēta SEB Latvijas Unibanka. Ieķīlātas arī viņam piederošās SIA Arsan kapitāldaļas.

48. Valdis Birkavs - Ls 5,7 miljoni

Bijušais valdības vadītājs, ieķīlājot desmit SIA Azur Real kapitāldaļas, saņēmis SEB Latvijas Unibankā šo iespaidīgo kredītu. Nav izslēgts, ka šādas aktivitātes saistītas ar viņa nesen Latgalē iegādāto nekustamo īpašumu, kur V. Birkavs plāno nodarboties ar dolomīta ieguvi.

49. Irina Fonarjova - Ls 5,6 miljoni

Mazpazīstamā uzņēmēja - V. Birkava kompanjone SIA Azur Real projektā - par šādu summu ieķīlājusi sev piederošās kapitāldaļas šajā uzņēmumā.

50. Igors Podkopajevs, Nadežda Podkopajeva - Ls 5,19 miljoni

Piena nozares uzņēmuma AS Bauskas piens akcionāru saraksts nav publiski pieejams, taču fakts - tieši Igors un Nadežda Podkopajevi kredīta saņemšanai Baltic Trust Bank kā ķīlu ir devuši 5408 uzņēmuma akcijas, kas atbilst gandrīz pusei Bauskas piena akciju kopskaita.

Nākamie lielākie ieķīlātāji (summas miljonos latu*)

Irina Mangale - 5,1

Māris Binders - 5,1

Aleksandrs Lipskis - 5,1

Imants Cibulis - 5,1

Vineta Mūrniece - 5

Mārtiņš Bute - 5

Kristīne Kozlovska - 5

Aleksandrs Grišuļonoks - 4,93

Kaspars Rolšteins - 4,92

Dāvis Podnieks - 4,92

Diāna Liepniece - 4,92

Mārtiņš Vērdiņš - 4,92

Marija Raškes - 4,85

Einars Repše - 4,83

Ojārs Jansons - 4,77

Kaspars Bergmanis - 4,73

Māris Brieze - 4,7

Andris Konošonoks - 4,7

Ilona Zirnīte - 4,7

Anna Afanasjeva - 4,67

Artūrs Šveds - 4,67

Vladimirs Stutāns - 4,64

Genādijs Zeļenkovecs - 4,64

Germans Ginters - 4,64

Sergejs Upadiševs - 4,63

Agris Latišs - 4,6

Rodijs Trankalis - 4,6

Armands Ozollapa - 4,6

Viesturs Vārpiņš - 4,54

Sofija Povaļajeva - 4,5

Andrejs Asafrejs - 4,5

Jeļena Lapsa - 4,34

Juris Lūsis - 4,33

Valts Klucis - 4,3

Guntis Pīrāgs - 4,3

Kalvis Saliņš - 4,14

Vjačeslavs Muhins - 4,1

Rolands Anspuks - 4,07

Jānis Roze - 4,07

Kārlis Krastiņš - 4,07

Mārtiņš Dambergs - 4,07

Vladimirs Markovs - 4,02

Ainārs Liljē - 4,02

Anatolijs Klevcovs - 4

Mihails Dmitrijevs - 4

Jevgenijs Jačmenkins - 4

Vladimirs Uskovs - 4

Jaroslavs Grigorjans - 4

Mihails Litevskis - 4

Sergejs Kobiļanskis - 4

Dmitrijs Paņins - 4

Natālija Ogorodņikova - 4

Eduards Salbijevs - 4

Igors Kaļiņičenko 4

Pēteris Cikmačs - 3,93

Inta Butlere - 3,93

Vitolds Grabovskis - 3,93

Jānis Dzenis - 3,93

Gatis Kokins - 3,93

Skaidrīte Āboltiņa 3,93

Romalds Kuodis 3,87

Nikolajs Perlovskis - 3,87

Aleksandrs Mežirickis - 3,84

Ludmila Čukova - 3,84

Agris Feldmanis - 3,8

Guntis Osis - 3,8

Iveta Ose - 3,8

Vasīlijs Meļņiks - 3,73

Gundars Margēvičs - 3,72

Egils Kļava - 3,62

Aina Kinstlere - 3,52

Artūrs Zantmans - 3,5

Aivars Einauss - 3,48

Igors Grehovs - 3,43

Jakovs Strucovskis - 3,38

Pāvels Fels - 3,38

Guntis Belēvičs - 3,36

Guntars Pētersons - 3,3

Renāte Mikuste - 3,26

Oļegs Lokotošs - 3,2

Andrejs Danengiršs - 3,2

Jurijs Roļiks - 3,14

Nikolajs Petrovs - 3,13

Jurijs Šeflers - 3,09

Igors Noviks - 3,06

Vitālijs Čmihovs - 3

Andrejs Kočkers - 3

Romans Finbergs - 3

Juris Vanags - 2,93

Aivars Žimants - 2,85

Mihails Lurje - 2,84

Roberts Tavjevs - 2,84

Grigorijs Krupņikovs - 2,81

Eduards Mazūrs - 2,76

Sergejs Sadovskis - 2,75

Jānis Leitāns - 2,75

Tatjana Kolokoļņikova - 2,75

Genadijs Kamkalovs - 2,73

Jurijs Asatrjans - 2,73

Igors Renigers - 2,73

Aivars Belousovs - 2,70

Nansija Linde - 2,7

Indulis Morozovs - 2,7

Zigmars Liepiņš - 2,65

Edmunds Grīnbergs - 2,64

Olga Gerasika - 2,6

Kirovs Lipmans - 2,59

Sandra Peimane - 2,54

Donāts Vaitaitis - 2,54

Aleksandrs Demakins - 2,53

Jānis Smiltnieks - 2,52

Egils Ailis - 2,52

Jānis Lielcepure - 2,52

Ģirts Rungainis - 2,52

Valdis Lejnieks - 2,5

Oskars Punenovs - 2,5

Renāte Eismonte - 2,5

Kristīne

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas laukus izpirkuši ārzemieki

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db,16.05.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais zemes iegādes un pārpirkšanas laiks Latvijas laukos ir beidzies, un par vislielākajiem lauksaimniecības zemes īpašniekiem pārliecinoši ir kļuvuši ārzemnieki.

To rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem.

No lielo lauksaimniecības zemes īpašnieku pirmā desmitnieka kompānijām, kurām kopā pieder nepilni 27,5 tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemes, tikai divās – Foran real estate un Projektu konsultāciju tehnoloģijas – vismaz daļa pieder pašmāju uzņēmējiem. Savukārt pārējās astoņas simtprocentīgi pieder citu valstu uzņēmējiem.

Citādāka gan ir situācija pirmajā divdesmitpiecniekā: ņemot vērā neoficiālās ziņas par atsevišķām kompānijām, kas neatklāj savu akcionāru sarakstu, 11 no 25 lielākajiem lauksaimniecības zemes īpašniekiem ir Latvijas pilsoņi vai arī uzņēmumi, kuros kontrolpakete pieder Latvijas pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas zemes saimnieki TOP 100

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db,09.05.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties ieviestajai jaunajai nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzei, gada laikā Latvijas vērtīgāko zemes platību īpašnieku sarakstā notikušas revolucionāras pārmaiņas – ir zemes īpašnieki, kuru īpašumu kadastrālā vērtība ir pat desmitkāršojusies un divdesmitkāršojusies, zemes platībai faktiski nemainoties.

Vēl pirms gada Elkor grupas dibinātājam Andrejam Vlasovam piederošo 16.5 hektāru Rīgas zemes (uz kuriem atrodas arī Elkor Plaza un Podium veikala ēka) kadastrālā vērtība bija 1.11 miljonu latu, tagad – jau 13.5 miljoni latu. Uzņēmuma Latvijas nami īpašniekam Ivo Zonnem pirms gada piederēja 29 hektāri, kuru kadastrālā vērtība bija 1.39 miljoni latu; tagad – vairs tikai 24 hektāri ar kadastrālo vērtību, kura jau ir 9.09 miljoni latu. Nav mainījušās ievērojamo mantotāju Baibas Gaisas un Kārļa Žubecka zemes platības, taču pirmajai viņas 22.5 hektāru vērtība nu jau ir nevis 0.47, bet 8.6 miljoni latu, bet otrajam viņa 29.2 hektāru kadastrālā vērtība pieaugusi no 1.01 līdz 10.5 miljoniem latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas lielāko un vērtīgāko meža zemes platību īpašnieku TOP 100

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db,30.05.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja neskaita uz vienas rokas pirkstiem skaitāmus megadarījumus un atsevišķu uzņēmumu reorganizācijas, Latvijas lielāko meža īpašnieku rindas gada laikā faktiski nav mainījušās, taču vienlaikus lielie īpašnieki turpinājuši zemes uzpirkšanu un savas platības vidēji palielinājuši par 5 - 15%.

To rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem.

Gada laikā no lielāko meža zemes īpašnieku pirmā divdesmitpiecnieka izkritušas kopumā tikai četras fiziskās un juridiskās personas, taču tikai vienā gadījumā tas saistīts ar iespaidīgu pārdošanas darījumu, somu koncerna Metsaliitto meitasuzņēmumam pārdodot savus meža īpašumus zviedru Sodra koncerna meitaskompānijai Sodra Mežs, kura nu sarakstā debitē uzreiz sestajā vietā ar gandrīz 4 600 hektāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas lielāko zemes platību īpašnieki – TOP 50

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db,27.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā jau tas bija gaidāms, līdz ar nekustamo īpašumu jauno kadastrālās vērtības bāžu apstiprināšanu Rīgas lielākās un īpaši vērtīgākās zemes īpašnieku sarakstā notikusi neliela revolūcija.

To rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem.

Galvaspilsētas lielāko zemes platību īpašnieku – kā fizisko, tā juridisko personu – vidū izmaiņas ir nelielas un galvenokārt atkārto iepriekšējo gadu tendences: lielie mantotāji savus īpašumus pamazām izpārdod, taču caurmērā tas notiek ārkārtīgi lēnā tempā, savukārt juridiskās personas – lielāko zemju īpašnieces aizvadītā gada laikā atturējušās kā no jauniem pirkumiem, tā arī ievērojamas zemes pārdošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lielāko ieķīlātāju vidū arī Loze un Vilkaste

Sandra Dieziņa,09.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusbankrotējušie Gunārs Ķirsons un Ieva Plaude-Rēlingere nav vienīgie uzņēmēji, kas ņēmuši kredītus biznesam, uz sava vārda reģistrējot fantastisku apjomu komercķīlas, vēsta pietiek.com.

Pēc Lursoft datiem šodien publicētais Latvijas 990 lielāko komercķīlu devēju – fizisko personu saraksts rāda: ieķīlāšana aug augumā, fizisko personu dotās komercķīlas kļūst tikai lielākas.

«Izvērtējot komercķīlas devēju struktūru, var secināt, ka fizisku personu kā komercķīlu devēju īpatsvars pēdējos trijos gados samazinās,» datus, kas apkopoti rudens sākumā, raksturo Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa. Tiesa, lai gan fiziskās personas komercķīlas dod retāk, pašu komercķīlu maksimālā prasījuma summa gadu pēc gada palielinās.

Ja 2008. gadā no kopējo komercķīlu devēju skaita fiziskas personas kā ķīlu devēji bija reģistrēti 56,78% gadījumu, tad 2009. gadā – tie vairs bija 26,53%, bet 2010. gadā (statistika uz 4. novembri) – 23,36%. Savukārt komercķīlu, kurās kā ķīlas devējs reģistrēts fiziska persona, kopējā maksimālā prasījuma summa palielinās: 2008. gadā no kopējā maksimālās prasījuma summas apmēra fiziskām personām reģistrēto komercķīlu prasījumu summas sastādīja 7,85%, bet šogad – jau 9,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrās paudzes Lexus SUV klases hibrīdmodelis RX 450 h mantos visus tos pašus labumus, ko pazīstam jaunajā RX 350 modelī. Protams, galvenā vērtība būs vēl ciešākā draudzība starp jaudīgāku V6 benzīndzinēju un diviem elektromotoriem.

Tāpat kā iepriekš vizuāli hibrīdauto Lexus RX 450h tikpat kā neatšķiras no parastā RX 350, to pašu var teikt arī par salona iekārtojumu. Vienkārši sakot, atšķirība ir tikai tā, ka zem motora pārsega iepriekš pirmās paudzes modelī izmantotā 3.3 litru dzinēja vietā atradīsies jaunais 3,5 litru V6 benzīndzinējs, kurš strādās tandēmā ar diviem elektromotoriem. Summāri jaunajam Lexus SUV spēkratam tiks sarūpēti 299 ZS iepriekšējo 272 ZS vietā.

Taupīgs degvielas ēdājs

Tāpat kā pirmās paaudzes modelī galvenais balsts šajā konstrukcijā ir planetārā zobratu sistēma, kas elektroniski sadala iekšdedzes un abu elektromotoru jaudu, vajadzīgā brīdī pievadot to priekšējai un aizmugurējai asij.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Brīvdienās dežūrējošo ārstniecības vietu saraksts (tabula)

,30.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Labklājības departaments informē, ka valsts svētku brīvdienās dežūrārsti Rīgā strādās 3. un 5. maijā no plkst. 8.00 līdz plkst. 15.00.

Ārstniecības iestādeAdreseTelefonsKam sniedz palīdzību
Ziemeļu rajons
SIA “Vesels”Rīga, Sliežu iela 1967509640, 67509640Pieaugušajiem
Bērniem
A/S LJMC VecmīlgrāvjaRīga, Melīdas iela 1067340442Pieaugušajiem
67098400Bērniem
Vidzemes priekšpilsēta
SIA Juglas medicīnasRīga, Juglas iela 267521270Pieaugušajiem
67528961Bērniem
SIA Veselības aprūpes centrs ValeoRīga, Stirnu iela 867598398Bērniem
Centra rajons
Rīgas pašvaldības SIA Veselības nams 5Rīga, Grēcinieku iela 3467210911, 67213410Bērniem
M/S SIA Pulss-5Rīga, Lāčplēša iela 3867286673Pieaugušajiem
67280614
Rīgas pašvaldības SIA Veselības centrs 1Rīga, Brīvības iela 10067270118Bērniem
Latgales priekšpilsēta
SIA DziedniecībaRīga, Rušānu iela 1567255830Pieaugušajiem
RP SIA Bērnu veselības centrs ĶengaragsRīga, Kaņiera iela 1367250607Bērniem
67252525
SIA Rīgas Veselības centrs PļavniekiRīga, A.Saharova iela 1667136971Pieaugušajiem
67136949
Kurzemes rajons
Rīgas pašvaldības SIA Iļģuciema poliklīnikaRīga, Buļļu iela 767468292Pieaugušajiem
67468346
RP SIA Veselības centrs ImantaRīga, Anniņmuižas bulvāris 70 67410952Bērniem
SIA Medicīnas centrsRīga, Anniņmuižas bulvāris 8567411464Pieaugušajiem
Rīgas pašvaldības SIA Bolderājas poliklīnikaRīga, Kapteiņu iela 767433278Pieaugušajiem
Bērniem
Zemgales priekšpilsēta
Veselības centrs Kalnciems SIA APRITE&PRīga, Baložu 16 a67615420Bērniem

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas policija aizturējusi sešas personas, kas izplatījuši nepatiesu informāciju par kādu Londonas fondu biržā esošu uzņēmumu, tādējādi paaugstinot tā akciju cenu un izkrāpjot aptuveni 450 milj. EUR, raksta Spānijas mediji.

Policija uzskata, ka grupējuma smadzenes bijuši Abrahams Hočmans – kādreizējais Izraēlas Mossad aģents – un Djego Man Selva, kas jau iepriekš ticis saistīts ar finanšu krāpniecību. Abi vīrieši radījuši nepatiesu kāda uzņēmuma aprakstu, liekot tā akciju cenai augt, ziņo El País. Visi seši aizturētie tikšos tiesāti Lielbritānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% - no 18,0761 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 22,9503 eiro par MWh bez PVN.

Tajā pašā laikā lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 20% - līdz 8,9199 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 17% - līdz 8,57 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 18% - līdz 5,8542 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 36% - līdz 3,9134 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 5% - līdz 1,4665 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt 2,1 reizi - līdz 1,9771 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Mazo algu uzvaras gājiens piebremzēts

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no spilgtām liecībām par Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos ir to strādājošo skaita samazinājums, kas saņem minimālo vai līdz minimālai algai.

Minimālo algu vai mazāk saņēma 135,7 tūkstoši jeb 16,9% darbinieku, kas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī, samazinājies līdz 30,5% (kritums par 8,7 procentpunktiem).

Savukārt darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa 2018. gadā bija no 450 līdz 700 eiro, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājās par 2,0 procentpunktiem (2018. gadā – 34,4%). Darbinieku īpatsvars ar neto darba samaksu no 700 līdz 1400 eiro pieauga par 5,5 procentpunktiem (2018. gadā – 25,7%). Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija virs 1400 eiro, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājies par 0,7 procentpunktiem (2018. gadā – 4,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu no 2024.gada 1.janvāra gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 22,4% - no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 28,0907 eiro par MWh bez PVN.

Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 35,9% - līdz 12,1219 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 8,5%% - līdz 9,2978 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 5,9% - līdz 6,1972 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 2,9% - līdz 4,0262 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā šā gada jūnijā arī jūlijā sērijveida dzīvokļu cenu kritums Rīgas mikrorajonos ir bijis neliels — ap 0.5 %, rēķina kompānija Ober Haus Real Estate.

Vidējā cena jūlijā bijusi 458 eiro/m2. Cenas faktiski saglabājušās iepriekšējā mēneša līmenī. Iepriekšējā līmenī saglabājies arī zemesgrāmatā reģistrēto darījumu skaits ar dzīvokļiem Rīgas pilsētā.

Db.lv jau ziņoja, ka arī citi tirgus dalībnieki jūlijā konstatējuši nelielu cenu kritumu vai tāda neesamību. Tā pēc Latio ziņām, jūlijā vidējā sērijveida dzīvokļu cena Rīgā pirmo reizi pēdējos divos gados nav mainījusies, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Tā arvien esot 490 eiro/m2. Savukārt pēc Arco Real Estate datiem, šā gada jūlijā, salīdzinājumā ar jūniju, cenas sērijveida dzīvokļiem samazinājās par 2.8 %. Cenu samazinājums esot vērtējams kā neliels. Šīs kompānijas aprēķini liecina, ka vidējā sērijveida dzīvokļu cena jūlijā samazinājās līdz 494 eiro/m2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,4 stundas, kas ir par 0,1 stundu vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

4. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,0 stundas, kas ir par 0,9 stundām mazāk nekā 2016. gada 3. ceturksnī.

Darbaspēka apsekojumā iegūtā informācija liecina, ka 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu par 4,4 procentpunktiem ir samazinājies darba ņēmēju īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450,00 eiro mēnesī. Par 1 procentpunktu samazinājies darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo darba algu vai mazāk. Savukārt darba ņēmēju īpatsvars, kuru darba samaksa bija virs 450 eiro, ir palielinājies.

Darba algu līdz 450 eiro saņēma 44,1% iedzīvotāju, no 450 līdz 700 eiro – 30,7% strādājošo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad dažādu veidu darbi plānoti aptuveni 450 kilometros valsts autoceļu, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Kopumā valsts ceļu tīklā šogad tiek plānoti kapitālieguldījumi 163 miljonu eiro apjomā, tai skaitā 47 miljoni eiro ir prognozētais Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums.

Plašākie darbi notiks uz reģionālajiem autoceļiem - 220 kilometru garumā - un uz valsts vietējiem autoceļiem - 159 kilometru garumā. Uz valsts galvenajiem autoceļiem darbi notiks 71 kilometra garumā.

Fokuss uz valsts vietējās un reģionālās nozīmes autoceļiem skaidrojams ar finansējuma struktūru - šogad no valsts budžeta ir pieejams par 3 miljoniem eiro vairāk vietējās mobilitātes nodrošināšanai un pagastu centru savienošanas programmas realizācijai, skaidro LVC. Savukārt valsts reģionālajos ceļos liela daļa ieguldījumu tiek veikti administratīvi teritoriālās reformas ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska,11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveicis 17 uzņēmumus. Tradicionālais VID apbalvojums šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem.

“Darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tā ir cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts, jo ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs; tas ir ieguldījums viņa pensijā. Tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un nepārtrauktībā,” stāsta VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus

Māris Ķirsons,08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā vasarā reģistrēti 14 privātmāju pirkuma darījumi virs EUR 300 000 visā valsts teritorijā. Jūrmala ir izsenis pazīstama kā ekskluzīva lokācija ar augstām nekustamo īpašumu cenām un bagātīgu luksusa klases segmenta piedāvājumu. Cik lielu daļu no Latvijas ekskluzīvo privātmāju darījumiem šovasar veidojuši tieši darījumi Jūrmalas teritorijā un cik daudzi darījumi ir pārsnieguši EUR 450 000 robežu?

Šajā vasarā Jūrmalā ir notikuši pieci privātmāju pirkuma darījumi cenu kategorijā virs EUR 300 000. No šiem darījumiem tikai viens darījums pārsniedzis vai sasniedzis cenu kategoriju EUR 450 000. Šis darījums ir noticis Kāpu ielā.

Pagājušā gada vasarā vērtībā virs EUR 300 000 tika reģistrēti trīs darījumi, par diviem darījumiem mazāk kā šogad. Savukārt EUR 450 000 cenas slieksni arī pagājušajā vasarā bija pārsniedzis tikai viens darījums, taču EUR 650 000 vērtībā.

Jūrmalas darījumi veido samērā lielu daļu no kopējā ekskluzīvo privātmāju tirgus Latvijā. Latvijas privātmāju tirgus premium segmentā nav liels. Izpētot piedāvājumu attiecību pret reāli notiekošo darījumu skaitu, var nonākt pie secinājuma, ka segmentā valda izteikts pircēju tirgus. Kamēr darījumu skaits privātmājām virs EUR 300 000 vasaras periodā (01.06.2019-01.09.2019) Latvijā šogad ir samazinājies, Jūrmalā darījumu skaits konkrētajā segmentā un laika periodā ir audzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Hesburger Latvijā sasniedzis visstraujāko izaugsmi

Lelde Petrāne,18.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdienu restorānu ķēde Hesburger pērn sasniegusi gandrīz 10 miljonu latu apgrozījumu, kas ir aptuveni par 40% jeb trijiem miljoniem latu vairāk nekā gadu iepriekš. Šī bijusi visstraujākā izaugsme no visām valstīm, kur darbojas Hesburger.

Kopumā Latvijā, Igaunijā un Lietuvā darbojas 88 Hesburger tīkla restorāni un to skaitu ir plānots palielināt.

Ieva Salmela, Hesburger attīstības direktore, norāda: «Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, tieši Latvijas restorānu tīklos pārdošanas apjoms šobrīd ir visaugstākais. Šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas tīkla restorānos pārdošanas apjoms ir bijis stabili pieaugošs, sasniedzot jau vairāk nekā 5 miljonus latu. Hesburger restorānu tīklu straujā attīstība Baltijā ir veiksmes stāsts, pēc kura veiksmes formulas vēlamies vadīties arī Krievijas tirgū, atverot tur jaunus Hesburger restorānus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Turkebab apgrozījums Positivus skandāla dēļ jūlija pēdējā nedēļā krities par 10-20%

NOZARE.LV,13.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kebabu tirgotāja SIA Turkebab apgrozījums šā gada 30.nedēļā, salīdzinot ar iepriekšējām divām nedēļām, samazinājies par aptuveni 10-20%, apgalvoja Turkebab direktore Jeļena Uresina.

Viņa norādīja, ka tas ir saistīts gan ar informāciju medijos par saindēšanās gadījumiem festivālā Positivus, gan arī karsto laiku, kas bija vērojams jūlija pēdējā nedēļā, no 23. līdz 29.jūlijam.

Uresina precizēja, ka saistībā ar Positivus un informāciju, kas sekoja pēc tā, apmeklētāju kritums bija vērojams jau pēc 22.jūlija. Savukārt dienās, kad bija īpaši karsts laiks, tika novērots lielāks apgrozījuma kritums.

«Iespējams, daudzi cilvēki izbrauca ārpus Rīgas,» sacīja Uresina.

Apgrozījuma krituma svārstības 10-20% robežās Uresina skaidroja ar to, ka uzņēmuma apgrozījumam nav raksturīga sezonalitāte. Apgrozījums ir vienmērīgs visu gadu. Turklāt līdz atgadījumam ar Positivus festivāla apmeklētājiem Turkebab nebija novērotas izteiktas svārstības apmeklētāju skaitā. Tendence bija kāpjoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos 4-5 mēnešus Rīgā vērojams dzīvokļu īres maksu samazinājums vidēji par 10%, kurš visvairāk skāris mājokļus ar īres maksu 450 eiro un vairāk mēnesī. Iepriekš, līdz 2014. gada rudenim, īres cenas Rīgas dzīvokļiem vairākus gadus bija stabilas, pat ar pieaugumu 5-7% gadā. Uzņēmums Rent in Riga īres maksu samazinājumu skaidro ar vairākiem faktoriem: izmaiņām termiņuzturēšanas atļauju saņemšanas noteikumos, Latvijas ekonomikas izaugsmes procesu palēnināšanos, kā arī iedzīvotāju nevēlēšanos pārmaksāt par nekvalitatīviem īres mājokļiem.

Sakarā ar izmaiņām termiņuzturēšanas atļauju saņemšanas noteikumos, dzīvokļi, kuru īpašnieki tos nevar pārdot pircējiem no ārvalstīm, nonāk īres tirgū. Tādējādi rodas lielāka konkurence īres tirgū un dzīvokļu īpašnieki ir spiesti samazināt īres maksu.

Kā informē uzņēmuma Rent in Riga valdes loceklis Jānis Lipša, novērots arī, ka kopš 2014. gada rudens dzīvokļu izīrēšanas process arvien biežāk ieilgst, jo izīrētāji pirms īrēšanas sākuma biežāk pārskata un lūdz samazināt īres maksu vai uzlabot izīrējamā dzīvokļa kvalitāti. Arvien biežāk novērojama arī tendence īrniekiem nevēlēties pārmaksāt par nekvalitatīviem īres mājokļiem, kuriem ir novecojusi un nolietota apdare, mēbeles un kuri atrodas nesakoptos, sliktā vizuālā stāvoklī esošos namīpašumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Turkebab pārsūdzēs PVD lēmumu par noteikto 250 latu sodu

NOZARE.LV,17.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kebabu tirgotājs Turkebab Express pārsūdzēs Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) lēmumu noteikt 250 latu naudas sodu par pārkāpumiem izbraukuma tirdzniecībā Salacgrīvā šā gada 21.jūlijā, informēja Turkebab direktore Jeļena Uresina.

Detalizēta vēstule ar sūdzības pamatojumu pēc piekritības iesniegta PVD Ziemeļrīgas pārvaldē. Turkebab Express uzskata, ka soda pārsūdzēšanai ir pietiekams pamats.

Līdz sūdzības izskatīšanai uzņēmums nesniegs sīkāku informāciju par sūdzības saturu, sacīja Uresina.

Jau ziņots, 3.augustā par izbraukuma tirdzniecības pārkāpumiem festivālā Positivus, kā arī pārkāpumiem citos ražošanas cehos SIA TurKebab tiks piemērots 450 latu liels naudas sods.

«Par pārkāpumiem festivāla laikā uzņēmumam piemērots 250 latu sods. Maksimālais sods - 350 lati - nav piemērots, jo uzņēmums gan festivāla laikā, gan arī pēc tam darīja visu, lai konstatētos pārkāpumus novērstu un nepieļautu turpmākus draudus patērētāju veselībai. Papildu šim administratīvajam sodam PVD par SIA TurKebab Doner Production ražošanas cehā konstatētajiem pārkāpumiem ir piemērojis vēl 200 latu naudas sodu. Tas nozīmē, ka kopējā uzņēmumam piemērotā soda nauda ir 450 lati,» sacīja PVD pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Decembrī pierimusi īres tirgus aktivitāte

Ingrīda Drazdovska,04.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrs īres tirgū ir cieņā: klusajā centrā vairāk «bāzējas» ārvalstnieki, bet vietējie var atļauties t.s. centra perifēriju, izriet no Ober Haus Real Estate pārskata.

Kopumā 2010. gada nogale dzīvokļu īres tirgū nav izcēlusies ar pārlieku aktivitāti – decembrī tā bijusi vidēja, informē kompānija. Pēc tās sniegtajām ziņām, centrā pieprasītākais rajons ir klusais centrs, ko iecienījuši ārvalstnieki. Pieprasījumu pēc īres dzīvokļiem Vecrīgā tāpat veido ārvalstu pārstāvji, taču tur tie meklē dzīvokli īstermiņa īrei. Vietējie iedzīvotāji pārsvarā izvēlas tālo centru, jo tur īres cenas ir salīdzinoši zemākas nekā aktīvajā centrā.

Lielāks dzīvokļu pieprasījums centrā ir pēc labiekārtotiem, mēbelētiem vienas līdz trīs istabu lieliem dzīvokļiem.

Uzņēmums ziņo, ka īres cenas jauno projektu dzīvokļiem centrā ir 400 – 450 eiro/mēnesī par vienistabas dzīvokļiem, 450 – 500 eiro/mēnesī par divistabu dzīvokļiem un 600 – 700 eiro/mēnesī par trīsistabu dzīvokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uz baiļu rēķina gūs astoņciparu peļņu

,21.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV grib pasūtīt vismaz 450 jaunus kailuma skenerus, ko izvietot lidostās. Tas nesīs ievērojamu peļņu diviem uzņēmumiem, kas ekskluzīvi šīs iekārtas ražo, raksta Spiegel.

Bijušais ASV aizsardzības ministrs Maikls Čertofs (Michael Chertoff) pēc valdības amata atstāšanas nodibinājis konsultāciju firmu, kas tagad propagandē neviennozīmīgi vērtētos drošības skenerus, kas cilvēkus uz drošībnieku ekrāniem izģērbj līdz ādai. Tas darīts aiz drošības apsvērumiem, lai konstatētu «dažādās ķermeņa vietās ievietotus priekšmetus». Čertofam pieder arī uzņēmums Chertoff Group, kas nodarbojas ar drošības firmu konsultēšanu, tajā skaitā arī Rapiscan, kas ir viens no diviem licencētajiem kailuma skeneru izgatavotājiem ASV. Otrs uzņēmums ir L-3 Communications, un tagad abi sacenšas par daudzu miljonu dolāru vērtajiem pasūtījumiem. Pašlaik 19 ASV lidostās ir izvietoti 40 ķermeņu skeneri, jau 450 jauni ir pasūtīti. 450 skeneru cena ir 68 miljoni dolāru. 15 šādi skeneri iegādāti arī Eiropā un uzstādīti Amsterdamas Šipholas lidostā.

Komentāri

Pievienot komentāru