«Lai netiktu pieņemti tuvredzīgi lēmumi, kuru rezultātā var veidoties situācija, ka latviešu Dziesmu svētkos būs jāaplaudē tikai un vienīgi Maskavas Babuškām par Vej veterok, ir jāskaidro notikumi un LaIPA tiesību pozīcija,» norādīja Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) valdes loceklis Arvīds Mūrnieks, skaidrojot LaIPA nostāju autortiesību jautājumos, pauda cerību, ka netiks pieņemti
Diskusijas par autortiesībām un to aizsardzību, kā arī iespējamie Autortiesību likuma grozījumi, «kas ir pretrunā ar autoru, izpildītāju un producentu interesēm un starptautiskiem normatīvajiem aktiem», ir mākslīga «vētra ūdens glāzē», bet valdošā atmosfēra ir «histēriķu radīta gaisotne», viņš pauda.
Runājot par mūzikas atskaņošanu uzņēmējdarbības ietvaros, viņš atgādināja - «ja mūzika tiek izmantota biznesa vides uzlabošanai, tad par šādu mūzikas izmantošanu publiskā izpildījumā tiek prasīta samaksa, un nav svarīgi, vai konkrētajā telpā mūzika skan no radio, kompaktdiska, interneta». A. Mūrnieks norādīja, ka «nekur nav noteikts, ka mūziku, piemēram, veikalā, būtu obligāti jāizmanto, to var arī nedarīt, līdzīgi kā karstā laikā var neizmantot gaisa kondensācijas iekārtas vai tumšā laikā pietiekami spilgtu apgaismojumu».
«Ja mūzika ir viens no daudziem biznesu veicinošiem elementiem, tad kāpēc, lai tā būtu par brīvu?» uzskata LaIPA valdes loceklis. «Ja mūzika jebkādu apsvērumu dēļ biznesā tiek izmantota, tad tā kļūst par vienu no izejmateriāliem kāda jauna pakalpojuma radīšanai vai pilnveidošanai un par mūzikas izmantošanu ir jāmaksā. Mūzika nav radusies pati no sevis, tā ir veidota, ieguldot zināšanas, naudu un darbu, tas nav dabas dots gaiss vai saules gaisma, bet gan cilvēku radīts produkts, kuru var izmantot citi cilvēki sev personīgi par velti, bet sava biznesa attīstībai par samaksu,» norāda A. Mūrnieks.
LaIPA izpilddirektore Ieva Platpere sarunā ar medijiem daudzkārt norādījusi, ka organizācijas mērķis ir panākt, lai mūzika tiek izmantota pēc iespējas vairāk un tāpēc arī paredzētie un vēl neapstiprinātie tarifi par mūzikas izmantošanu transportā ir simbolisks - viens lats gadā par vienu autobusu (trešdaļa santīma dienā par Latvijas un ārvalstu mūzikas izmantošanu), bet tarifs par mūzikas izmantošanu taksometros - 1,80 lats gadā (pus santīms dienā), norāda A. Mūrnieks. Iepriekš portālam Db.lv LaIPA pārstāvis Mārcis Tukmanis iepriekš skaidroja - ja šo licenci iegādājas taksometru uzņēmums, tad par pirmo taksometru ir jāmaksā deviņi lati gadā, bet par katru nākamo – 1,80 Ls, savukārt, ja licences iegādājas katrs taksometra vadītājs atsevišķi, maksa ir deviņi lati. Līdzīgi kā ar taksometriem, par mūzikas atskņošanu katrā starppilsētu, tūristu un starpvalstu autobusā un mikroautobusā jāmaksā divdesmit lati kalendārajā gadā. A. Mūrnieks min arī ar autortiesībām nesaistītu piemēru par taksometru licencēm - par licenci sniegt pakalpojumus lidostas Rīga apkārtnē katrs taksometrs pašvaldībai maksā 12 latus mēnesī.
«LaIPA noteiktie tarifi nav no gaisa ņemti, kā tas izskan sabiedriskajā telpā,» norāda A. Mūrnieks. «Gadu laikā apzinātas visas kaimiņvalstu līdzīgās organizācijas, bijušas neskaitāmas tikšanās ar dažādām līdzīgas darbības starptautiskām organizācijām, tarifi skatīti Konkurences padomē,» viņš norāda.
LaIPA valdes loceklis arī apstrīd sabiedriskajā telpā izskanējušo viedokli, ka radio būtu jāskan visur un tas saistīts ar sabiedrības un valsts drošību, jo stihisku nelaimju gadījumos ar radio palīdzību tiek informēti cilvēki. Viņš norāda, ka pēc LaIPAs statistikas, datiem publiskā telpā pārsvarā tiek izmantoti komercradio, kuru obligāta funkcija nav rūpēties par minēto drošību.
No mūzikas izmantotāju līgumiem, kuros norādīti mūzikas izmantošanas avoti kopš 2006. gada, redzams, ka 30% uzņēmumu mūzikas klausīšanai izmanto radio, pārējie kompaktdiskus, datorus, interneta radio, pašu veidotu dziesmu sarakstu. No šiem 30% tikai 19,8% klausās sabiedriskā (valsts) radio programmas, norāda LaIPA pārstāvis. «No tā var secināt, ja cilvēki būtu norūpējušies par savu drošību ikdienā, tad visi klausītos radio. Līdz ar to drošība kā arguments nav arguments. Savukārt, ja notiktu kāda katastrofa, tad nevienam nebūtu liegts ieslēgt radio un par to netiktu prasīta samaksa,» viņš pauž.
Tāpat A. Mūrnieks aizstāv autortiesību organizāciju pārstāvjus, kas, saskaņā ar viņa teikto, radio ēterā nodēvēti par «viduvējiem muzikantiem» un «puskoka lēcējiem». Viņš norāda, ka 1865 Latvijas izpildītāji un producenti viņiem ir uzticējuši savas tiesības, ievēlot LaIPA valdi.
«Lai arī pašlaik daudziem Latvijas mūziķiem ir aizbāztas mutes, sabiedrība gaida Dziesmu svētkus un cer uz muzikālām uzvarām ne tikai Eirovīzijā vien,» norāda A. Mūrnieks. Tāpat viņš pauž, ka notiekošās diskusijas par autortiesību atlīdzībām ir «mākslīgi veidota agresīva kampaņa».