Automobiļu uzņēmums Volvo Cars un taksometru pakalpojumu firma Uber prezentējusi kopīgi izstrādātu ražošanas automobili, kas spēj braukt patstāvīgi.

Uber un Volvo Cars 2016. gadā noslēdza inženiertehnoloģiju sadarbības līgumu un kopš tā laika izstrādājuši vairākus prototipus ar mērķi paātrināt uzņēmuma autonomo automobiļu izstrādi. Volvo XC90 SUV ir pirmais ražošanas automobilis, kas apvienojumā ar Uber autonomās braukšanas sistēmu spēj braukt pilnīgi patstāvīgi.

XC90 bāzes automobilis ir aprīkots ar galvenajām drošības funkcijām, kas ļauj Uber instalēt savu autonomās braukšanas sistēmu, kas, iespējams, ļaus nākotnē izmantot pašbraucošos automobiļus Uber tīklā kā autonomas koplietošanas pakalpojumu.

Volvo Cars autonomajai braukšanai gatavā ražošanas automobiļa svarīgākās īpašības ir vairākas rezerves sistēmas stūrēšanas un bremzēšanas funkcijām, kā arī akumulatora rezerves jauda. Ja kāda no primārajām sistēmām kāda iemesla dēļ nespēj darboties, rezerves sistēmas ir ieprogrammētas nekavējoties apturēt automobili.

Līdz ar siltā laika iestāšanos palielinās automašīnu salona logu bojājumu skaits, liecina «Swedbank» apdrošināšanas dati.

Tā šī gada pavasara mēnešos, salīdzinot ar ziemu, logu bojājumu skaits pieaudzis par 20%, bet gada griezumā vējstiklu bojājumi sastāda teju piektdaļu no visiem pieteiktajiem zaudējumiem. Vidējās «Swedbank» apdrošināšanas atlīdzības apmērs par šādiem bojājumiem ir 300 eiro, katram divdesmitajam zaudējumi ir 700 eiro apmērā, bet lielākā izmaksātā atlīdzība - pat 1300 eiro. Pavasarī un vasarā tas bieži skaidrojams ar pretī vai priekšā braucošu automašīnu pacelto šķembu un akmeņu iesitumiem automašīnu vējstiklos.

«Visbiežāk auto vējstiklus bojā pretim vai priekšā braucošu automašīnu pacelto šķembu un akmeņu iesitumi. Turklāt tas atgadās ne tikai uz grants ceļiem, bet arī uz asfaltētām šosejām, īpaši vasarā, kad norit lielākā daļa ceļu remontdarbu. Nereti arī pašu vai kaimiņu bērni, spēlējot bumbu, ir šo situāciju vaininieki. Lai arī vidējā zaudējumu atlīdzības summa sākumā var šķist neliela – ap 300 eiro, tomēr automašīnu stikla remonts vai nomaiņa prasa laiku, kas rada papildu neērtības autovadītājiem. Šādos gadījumos zaudējumus sedz tikai KASKO apdrošināšana, jo OCTA polise neparedz šādu apdrošināšanas segumu,» norāda Dzintars Kalniņš, «Swedbank» Riska apdrošināšanas daļas servisa jomas vadītāja.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild naktskluba Coyote Fly vadītāja Madara Maulvurfa.

2013. gadā dzīvestila rallija Gumball 3000 jubilejas tūre veda pa Eiropu, piestājot arī Rīgā. Coyote Fly tika izvēlēts par oficiālo Gumball 3000 klubu Baltijā. «Aizraujoši izklaides pasākumi ir viena no Gumball vizītkartēm, un organizatori katrā valstī izvēlas ekskluzīvākos un augstākā līmeņa klubus un restorānus, tāpēc mums bija īpašs prieks, ka bija iespēja uzņemt pasaules līmeņa zvaigznes un miljonārus. Šis gan laikam uzskatāms par mūsu vissarežģītāko un darbietilpīgāko projektu, jo papildu kluba aktivitātēm, mums bija jānodrošina arī mašīnu izvietošana Rīgas ielās, kas prasīja iziet neskaitāmus birokrātiskos labirintus un diezgan lielas investīcijas,» stāsta M. Maulvurfa.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards un Latvijas aviokompānijas airBaltic vadītājs Bertolts Fliks ceturdien vienojušies nodot airBaltic zīmolu atpakaļ aviokompānijai, žurnālistiem apliecināja Gerhards.

Viņš informēja, ka sarunās ar Fliku nonākuši pie secinājuma, ka airBaltic zīmolam jāpieder aviokompānijai.

Vistuvākajā laikā plānots vienoties par airBaltic preču zīmju atdošanu kompānijai, norādīja Gerhards.

Jau vēstīts, ka Gerhardam ceturtdien bija paredzēta tikšanās ar Fliku un airBaltic padomes priekšsēdētāju Vigo Legzdiņu, lai tiktu skaidrībā par aviokompānijas preču zīmju pārdošanu.

Tāpat ziņots, ka 2009.gadā sertificēts vērtēšanas uzņēmums vērtējis airBaltic preču zīmi un 2009.gada decembrī aviokompānijas preču zīmes par 9,136 miljoniem latu pārdotas airBaltic akcionāram Baltijas aviācijas sistēmas.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Šogad astoņos mēnešos Valsts policija (VP) pieķērusi 1774 autovadītājus, kuri braukšanas laikā lietojuši tālruni, informēja VP.

Piemēram, pagājušā piektdienā Satiksmes drošības pārvaldes darbinieki, patrulējot ar netrafareto policijas automašīnu Rīgā, Lubānas ielā, konstatēja kādu blakus braucošu «Škoda» markas spēkrata vadītāju, kurš transportlīdzekļa vadīšanas laikā lietoja tālruni.

Tikai brīdī, kad šoferis ieraudzīja, ka blakus viņam atrodas likumsargi, telefons tika nolikts malā.

Policija noskaidrojusi, ka automašīnu vadījis 1994.gadā dzimis jaunietis, kuram par šo pārkāpumu piemērots naudas sods 50 eiro apmērā.

Zāles pļāvēji raideri ir vieni no braucamiem zāles pļāvēju veidiem. Ar raidera nosaukumu saprot braucošu zāles pļāvēju, kuram priekšā novietots pļaušanas bloks un kurš ir aprīkots ar unikālu stūrēšanas sistēmu. Husqvarna ir viens no zīmoliem, kurš Latvijā piedāvā arī komerciālo raideri. Raksta turpinājumā skaidrosim raidera priekšrocības un tā izmantošanas iespējas.

Kas ir zāles pļāvēji raideri un kam tie visvairāk noder?

Raidera konstrukciju Husqvarna izstrādāja jau pirms 30 gadiem, taču šīs tehnikas pamatprincipi joprojām ir aktuāli.

Alūksnē noslēgusies Bānīša stacijas bagāžas šķūņa restaurācija un jau no 1. septembra restaurētajā ēkā apmeklētājiem durvis vērs jauna ekspozīcija, kas veltīta Baltijā vienīgajam regulāriem pasažieru pārvadājumiem izmantotajam šaursliežu dzelzceļam, informē Alūksnes novada pašvaldība.

Desmit staciju stāstos tā vēstīs par dzelzceļa vēsturi, laikmetu ainām un bānīti kā palīgu, darba vietu un iedvesmas avotu.

Jaunā ekspozīcija kā virtuāls ceļojums laikā un telpā popularizēs dzelzceļa kultūru kā tradicionālu, bet vienlaikus modernu un ilgtspējīgu dzīvesveida sastāvdaļu.

Šķūņa pārbūves būvprojekta autors ir SIA «Arhitektes Ināras Caunītes birojs», būvdarbus objektā saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem veica uzņēmums SIA «RE RE MEISTARI», būvuzraudzību nodrošināja AS «Būvuzņēmums Restaurators», bet atbildīgais autoruzraugs bija Ināra Caunīte.

Pārbūvējot Alūksnes stacijas bagāžas šķūni un nodrošinot kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, maksimāli izmantoti atgūstamie materiāli, fasāžu un iekštelpu apdarei pielietoti apšuvuma dēļi, kas ir analogi oriģinālajiem dēļiem. Ēkas pārbūves projektā labiekārtota arī piegulošā teritorija un atjaunots vēsturiskais perons.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv ciemojas pie zīmola «Karl Walter tools» nažu izgatavotāja Cēsu pusē.

Zīmols radīts 2016. gadā, bet jau šobrīd Krišjāņa Grīnberga radītie naži ir apceļojuši gandrīz visu pasauli. Meistara amatu jaunais vīrietis nav nekur mācījies, bet gan iedvesmojies no Youtube video un nolēmis pamēģināt.

Šobrīd Krišjāņa nodarbošanās ir pārvērtusies pusslodzes uzņēmējdarbībā. «Ir lietas, ar kurām naudu var nopelnīt daudz vienkāršāk un ātrāk, bet šis ir darbs, kas piepilda. Sanāk kaut kas ārkārtīgi paliekošs. Es varu uztaisīt cilvēkam nazi, viņš to var lietot pats vai uzdāvina kādam citam, un tas reāli ir nododams mantojumā.»

Krišjānis cer laika gaitā nažu izgatavošanu pārvērst par pilna laika nodarbi un primāro ienākumu avotu.

Fotogrāfijas no ražošanas procesa skatāmas raksta galerijā!

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS 4finance izpilddirektors Toms Jurjevs.

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Esam Latvijas FinTech veiksmes stāsts - no start-up līdz starptautiskam uzņēmumam, kas darbojas 15 pasaules valstīs, nodarbinot tuvu pie 2000 darbiniekiem, to esam sasnieguši 8 gadu laikā.

Mums ļoti patīk dzīvnieki, tādēļ atbalstām Latvijas dzīvnieku patversmes.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk dinamika, kad lietas nestāv uz vietas. Dinamika ir gan šajā uzņēmumā, gan šajā nozarē. Tiešsaistes kreditēšana Latvijā ir salīdzinoši jauna nozare, tai ir mazāk kā 10 gadi. Man ir bijusi iespēja būt visos uzņēmuma attīstības posmos - no pirmsākumiem, kad bija jāpērk vislētākās pildspalvas, jo citām vienkārši nebija naudas, līdz globālam uzņēmumam, kas darbojas vairākos kontinentos. Ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi, straujš karuselis, bet tieši tas ir interesanti. Nav vienveidības un garlaicības.

Keramiķe Laine Beriņa veido trauku kolekcijas Laine Berina Ceramics, kas saskan cita ar citu un ir harmonijā uz viena galda, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Sākumā Lainei bija doma izlaist trauku kolekcijas reizi gadā vai pusgadā – līdzīgi, kā to dara lielās rūpnīcas. Taču tagad viņa virzās uz to, ka katrs trauks it kā ir pavisam citādāks, bet dažādos laikos tapušie priekšmeti labi sader kopā. Tas tiek darīts ar domu, lai nākamie jauno kolekciju trauki turpina iederēties esošo komplektā, bet tiem tāpēc nav jābūt vienādiem. «Bija laiks, kad cilvēkiem bija svarīgi, lai viss mājās ir vienāds, taču trauki plīst un kāds kaut ko uzdāvina, kā rezultātā sanāk juceklis, kas kopā tik labi nemaz neizskatās. Vēlme pēc tā, lai viss ir vienāds, ir laba, bet īsti nav reāla, ja vien neesi ļoti bagāts. Tāpēc ir jauki, ka katra lieta labi izskatās pati par sevi un citi trauki tai var būt draugi,» saka Laine.

Db.lv Valentīndienas noskaņās piedāvā aplūkot, kā top šokolādes gardumi sirsniņu formā un tradicionālajā mīlētāju dienas sarkanajā krāsā. Emils Gustavs saldumu ražošanas procesu skatiet galerijā augstāk!

Emils Gustavs zīmola šokolādes ražošanā tiek izmantots «300 % roku darbs», ko novērtējuši arī tālākās zemēs, piemēram, Japānā, stāsta Latvijas šokolādes ražotāja Premium chocolate Ltd līdzīpašniece Laura Sebre.

Parasti Premium chocolate Ltd, kas plašāk zināma ar zīmolu Emils Gustavs Chocolate, ražošanas sezona ilgst no septembra līdz decembrim, un «karstākie» ražošanas mēneši ir novembris un decembris. Taču šogad, ienākot Japānas tirgū, ne vien būtiski audzēti ražošanas apjomi, bet arī «šokolādes sezona» paildzināta par vienu mēnesi. Proti, Japānā Valentīdienas svinības šokolādes ražotājiem ir līdzvērtīgas Ziemassvētkiem Eiropā – visi šokolādes ražotāji Japānā Valentīndienā pārdod aptuveni pusi no visa gada laikā saražotās šokolādes. Japānas tradīcijas paģēr, ka katra sieviete vīrietim, vai tas būtu kolēģis, mīļotais vai paziņa, uzdāvina vienu šokolādi. Tādējādi, salīdzinot ar citiem gadiem, pateicoties eksportam uz Japānu, Latvijas Premium chocolate Ltd ražošanas apjomi gada griezumā janvārī auguši par 70 – 80%. Tikmēr Latvijā un Eiropā šokolādes tirdzniecības apjomu kāpums Valentīndienas iespaidā ir neliels – aptuveni 10 – 15% apmērā.

Ja tiks ieviests nosacījums, ka bankām jānoraksta 20% no kredīta, kam tika piemērots valsts atbalsts, tad bankām no šīs summas vēl valstij jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis.

«Tā kā šāda norakstīšana pēc būtības ir naudas uzdāvināšana fiziskai personai, tad atbilstoši uzņēmumu ienākuma nodokļu prasībām, šādas izmaksas tiek apliktas ar nodokli – tātad norakstot 20 % par labu kredīta ņēmējam, bankai valstij par to būtu spiesta samaksāt vēl 15 %,» šādu iespējamo paradoksu pašreizējai izstrādātai valsts atbalsta programmai kredītņēmējiem, ko varētu apstiprināt martā, minēja Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons, kurš šo punktu uzskata par neloģisku.

Viņaprāt, kopumā ir vismaz trīs būtiski neloģiski momenti izstrādātajā valsts atbalsta programmā, kuru dēļ, iespējams, neviena banka šajā programmā nevēlēsies iesaistīties. Jautāts, vai atbalsta programma vispār tiks ieviesta, T. Tverijons atzina, ka «drīzāk jā nekā nē», tomēr vienlaikus pieļāva, ka programma var nestrādāt, ja neviens tajā nepiedalīsies.

Lielbritānijas uzņēmums Sorry as a Service, kura līdzīpašniece ir arī latviete Sabīne Pole, ļauj uzņēmumiem paplašināt komunikācijas iespējas ar neapmierinātiem klientiem emocionālu dāvanu veidā

«Viens no sarežģītākajiem punktiem attiecībās ir tad, kad kaut kas noiet greizi. Cilvēki taču nepārskaita viens otram 20 eiro kā atvainošanos, jo nepieiet attiecībām tik racionāli, bet mēģina darīt kaut ko tādu, kas iepriecina, – uzdāvina ziedus, atvainojas emocionālākā veidā. Līdzīgi mēs to cenšamies ieviest korporatīvajā vidē, kur klienti to nav gaidījuši,» saka Sabīne Pole, Sorry as a Service līdzdibinātāja.

Visbiežāk neapmierinātajiem klientiem dāvina šokolādi, ziedus, ar roku rakstītas kartītes, dažādus gardumus no vietējiem ražotājiem, kuru produkti nav pieejami lielveikalos. «Tādas ļoti mīļas un cilvēcīgas dāvanas,» viņa teic. Dāvanu vērtība ir vidēji no piecām līdz 20 mārciņām. Uzņēmums necenšas risināt lielas problēmas, kur kāds ir cietis vai tiesājas. Tā specializācija ir reizes, kad, piemēram, meistars ir solījis ierasties vienā dienā, bet neieradās un tādējādi radīja neērtības, bet notikušais nav nekas katastrofāls. «Kad sākam sadarbību ar klientu, strādājam gan ar mārketinga, gan komunikāciju nodaļu un nonākam pie lietām, kas vislabāk

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien apmierināja maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs akcionāra Kirova Lipmana prasību, atzīstot viņa īpašuma tiesības uz 11,5% uzņēmuma akciju strīdā ar Sergeju Zaharjinu.

Pilns spriedums lietā būs pieejams no 21.februāra, un to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Zaharjina pārstāve zvērināta advokāte Sintija Radionova uzskata, ka spriedums nav taisnīgs un likumīgs, bet par pārsūdzēšanu tiks lemts pēc iepazīšanās ar motivētu spriedumu.

Savukārt Lipmana pārstāvis zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks norādīja, ka šis ir gala nolēmums šajā strīdā, jo pēdējo reizi lieta tika vērtēta pēc būtības. Viņš pauda nožēlu, ka šāds spriedums nebija pasludināts vismaz pusgadu iepriekš, jo tas varētu izglābt Liepājas metalurgu.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa pērn maijā atzina Lipmana īpašuma tiesības uz 11,5% Liepājas metalurga akciju strīdā ar Zaharjinu. Tādā veidā pēc sprieduma stāšanās spēkā Lipmana īpašumā būtu 35% Liepājas metalurga akciju. Lipmans pēc sprieduma izteicās, ka beidzot taisnība ir uzvarējusi un «Zaharjinam ir jāatdod akcijas, kuras man ir likumīgi piederējušas un pieder, ko atzina arī tiesa».

Nosakot, ka par luksusa auto uzskatāms ikviens spēkrats, kura vērtība ieskaitot PVN pārsniedz 30 tūkstošus latu, neļaujot ar šī kategorijas auto iegādi un ekspluatāciju saistītos izdevumus uzņēmumiem norakstīt saimnieciskās darbības izdevumos Latvija kaimiņvalstīm ik gadu uzdāvina miljonus, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Līdzīgu viedokli pauž arī Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs, kurš norāda, ka valsts gada laikā varētu zaudēt pat 3,6 miljonu latu nodokļu naudas.

«Latvijā ir spēkā tālajā 2007.gadā pieņemtā luksusa auto definīcija - Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikts, ka luksus klases automašīna ir tāda, kuras vērtība pārsniedz 30 tūkstoši latu, ieskaitot PVN. Turklāt būtiski ir nepiemirst, ka 2007. gadā Latvijā PVN apmērs bija 23% nevis 21%,» norāda LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune. Viņa vērš uzmanību uz to, ka jaunierosinātie «Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā» problēmsituāciju saasinās un vairos Igaunijā un Lietuvā reģistrēto spēkratu pieaugumu.

Uzņēmuma Kogo izveidotā kalendārgrāmata ir tradicionālās mazuļa dienasgrāmatas un sienas kalendāra apvienojums

«Ideja par mazuļa kalendārgrāmatu radās, ciemojoties pie mana brāļa ar ģimeni, kurā tikko bija piedzimusi meitiņa. Lai gan grāmatu plauktos stāvēja vairākas mazuļa dienasgrāmatas, mazās meitiņas mamma sasniegumus fiksēja parastā sienas kalendārā. Tā radās ideja par praktisku un vienlaikus gaumīgu risinājumu, kā saglabāt mazuļa sasniegumus vecākiem ērtā formātā – kalendārā, kas apvienots ar tradicionālo mazuļa dienasgrāmatu,» stāsta Katrīna Ozola, SIA Kogo līdzīpašniece.

Kogo kalendārgrāmata ir piekarama pie sienas, un mamma ar mazuli rokās var pieiet pie tāsun atzīmēt tobrīd svarīgāko. Pie katra datuma var pierakstīt, kas tajā noticis, ir arī speciālas uzlīmītes, piemēram, pirmais smaids.

Latvijas aviācijas sektora pienesums tautsaimniecībai ir 105,5 milj. Ls, bet tas prasa arī arvien jaunus valsts ieguldījumus, šodien raksta Dienas bizness

Prestižā Oksfordas ekonomistu un IATA (Starptautisko aviācijas transporta asociācijas) veiktā pētījumā par Latvijas aviācijas ietekmi uz tautsaimniecību secināts, ka šis sektors 2010. gadā ir radījis 105,5 milj. Ls pienesumu ekonomikai, kas atbilst 0,8% no IKP. Tas ir salīdzinoši augsts rādītājs Eiropā. Šo pētījumu šodien prezentēs ļoti augstā līmenī, pieaicinot gan vairāku Latvijas ministriju pārstāvjus, gan IATA viceprezidentu Rafaelu Švarcmani, Lidostas Rīga vadītāju Arni Luhsi un airBaltic izpilddirektoru Martinu Gausu, kā arī citus ekspertus. Aviācijas un ekonomikas ekspertus šajā pētījumā minētie cipari īpaši nepārsteidz – tie bija zināmi jau iepriekš. Lai arī vārdā netiek minēts uzņēmums vai institūcija, kas šo pētījumu Oksfordas ekonomistiem ir pasūtījis, ir noprotams, ka tas lielā mērā kalpo nacionālā aviopārvadātāja airBaltic interesēm un ļauj pamatot esošos un nākošos valsts ieguldījumus airBaltic.

ALTUM kā attīstības finanšu institūcija jeb attīstības banka finansē projektus segmentos, kuros komercbankas kādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas finansēt pietiekamos apjomos. Tik tālu viss ir pareizi, tomēr nepilnīgi.

Nepilnīgi, jo stāstā pietrūkst būtiska mūsu darbības stūrakmens, proti, arī ALTUM finansē tikai dzīvotspējīgus projektus. Drosmīgām, spilgtām un daudzsološām biznesa idejām arī pie mums ir jāiziet cauri nopietnam realitātes pārbaudījumam jeb reality check. Tomēr ar maldīgo uzskatu “banka atteica, tātad ALTUM ir pienākums finansēt manu biznesu” joprojām nereti saskaramies. Patiesība ir cita – lai saņemtu finansējumu, uzņēmējus un aizdevumu pieteikumus arī mēs stingri vērtējam, skatoties gan biznesa ieceres ilgtspēju un attīstības potenciālu, uzņēmuma komandu un pārvaldību, gan uzņēmuma darbības atbilstību likumam, tā finanšu disciplīnu un citus aspektus. Šajā ziņā ALTUM darbība neatšķiras no bankas – mēs vērtējam klientu projektus, nosakām riskus un galu galā – atsakām tiem, kuri neatbilst kritērijiem un nav pietiekami pamatoti. Šo kritēriju vidū ir trīs negrozāmi pamatlikumi un virkne citu, elastīgāku prasību. Šī elastīgākā pieeja noteiktos kritērijos ir iemesls, kāpēc varam finansēt arī tādus projektus, ar kuriem bankas pašreizējā attīstības stadijā nevēlas sadarboties.

«Zinu, ka Latvija kopumā droši dodas virzienā, lai 2014. gadā iestātos eirozonā. Par to esmu nobažījies, jo domāju, ka eirozonā tomēr nevajadzētu stāties,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.

«Mums tajā iestāties ir bīstami, jo redzu, ka visas tās valstis, kuras bijušas nabadzīgas, līdz iestājās eirozonā, no sākuma piedzīvo tādu kā strauju uzplaukumu, kas bāzēts patēriņa kāpumā. Ieplūst nauda, cilvēki priecīgi, ka var vairāk tērēt, bet šis «uzplaukums» agrāk vai vēlāk beidzas ar krīzi. Cenas pieaug, uzņēmumi zaudē konkurētspēju, un valsts ilgtermiņā ir zaudētāja. Tā ir noticis ar visām nabadzīgajām valstīm, kas ir iestājušās eirozonā. Šobrīd neredzu skaidras atbildes, kā novērst to, ka arī Latvija nebankrotē pēc iestāšanās eirozonā,» skaidrojis ekonomists.

«Es nepiekrītu idejai, ka, tikai ievērojot fiskālo disciplīnu, var saņemt laimes smaidu. Gluži otrādi. Redzu, ka tās valstis, kuras nabadzīgas iestājās eirozonā un ievēroja fiskālo disciplīnu, atrodas dziļā krīzē. Piemēram, Spānija pēc iestāšanās eirozonā samazināja kopējo parādu no 60% līdz 40% no IKP, kas ir būtisks samazinājums. Viņiem bija ļoti minimāli budžeta deficīti un atsevišķos gados budžeti tika veidoti pat ar pārpalikumu, bet tas neglāba viņus no krīzes.

Krievijas premjerministra Vladimira Putina vienošanās Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā beigusies ar divām diplomātiskām dāvanām: jaunu gāzes eksporta līgumu caur Bulgārijas teritoriju uz Eiropas Savienību un kucēnu, ko augstajai Krievijas amatpersonai uzdāvinājis Bulgārijas premjers Boiko Borisovs, raksta Euobserver.com.

Kopumā gāzes cauruļvads pa Bulgārijas teritoriju būšot 280 kilometrus garš un tā izmaksas tiek lēstas ap 10 miljardiem eiro. Tiek plānots, ka caur to tiks pārvietoti 30 līdz 63 miljardi kubikmetru gāzes gadā.

Savukārt kas attiecas uz kucēnu - V. Putins esot ceturtais pasaules lielvaru politiķis, kam Bulgārijas amatpersonas uzdāvina šādu dāvanu. Vēl šāds prieks ticis ASV prezidentiem -Džordžam Bušam un Barakam Obamam un Spānijas Karalim Huanam Karlosam. Jāpiebilst, ka V. Putins esot izrādījis neviltotu prieku par uzdāvināto kucēnu.

Nesen izsludinātais konkurss par atkritumu šķirošanas nodrošināšanu Rīgā, rada aizdomas, ka ienesīgais atkritumu apsaimniekošanas bizness tiek lobēts ekspremjera Andra Šķēles interesēs. Viens no izsludinātā konkursa galvenajiem noteikumiem paredz, ka šķirošanai jānotiek Getliņu izgāztuvē. Neilgi pirms šī konkursa noslēgts ekskluzīvs zemes nomas līgums Getliņos ar savulaik Šķēles ģimenei piederošo firmu Ekodoktrīna. Atkritumu biznesā esošie uzskata, ka Ekodoktrīnas uzvara draud ar monopolu atkritumu jomā un paaugstinātu atkritumu tarifu iedzīvotājiem, ziņoja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Ekodoktrīna izveidota 2003. gadā un firmas viens no galvenajiem biznesa bīdītājiem bija ekspolitiķis Šķēle. Jau toreiz viņa plāns bija Getliņos uzbūvēt atkritumu šķirošanas rūpnīcu vai dedzinātavu, bet neizdevās.

Vēlāk Šķēle pievērsās atkritumu izvešanai. Viņam vēl aizvien pieder puse no firmas Veolia akcijām, otra puse frančiem. Veolia izved piekto daļu Rīgas atkritumu. Lielākais tirgus spēlētājs Rīgā ir somiem piederošais L&T. Pārējos 15 procentus atkritumu izvešanas biznesa sadala Eko Rīga un zviedriem piederošais Ragn-Sells, atgādināja raidījuma veidotāji.

Bijušo Līgatnes dzemdību namu pavārs Ēriks Dreibants pārvērtis par satikšanās vietu gardēžiem – Pavāru māju.

“Tas notika pavisam netīšām, tas nebija kaut kas ļoti plānots,” par bijušā Līgatnes dzemdību nama iegādi saka Ē.Dreibants. Pirms aptuveni pieciem gadiem viņš pārdeva dzīvokli Rīgā un pārcēlās uz laukiem. Bija finanšu līdzekļi, bet ne konkrēts mērķis, kur tos ieguldīt. Kopā ar domubiedriem viņš uzsāka rīkot festivālu Pārceltuve un nolēma, ka par festivāla mājvietu varētu kļūt Līgatne.

“Braukājām pa Līgatni un skatījāmies vietas, kur festivāls varētu notikt. Mums parādīja šo māju, kas stāvēja tukša, un tāpat vien piebilda, ka būtu forši, ja kādreiz te būtu kafejnīca. Ēka bija ļoti bēdīgā stāvoklī - izsisti logi, plastmasas jumts, apkārt čūskulājs. Logos bija uzraksts, ka to tirgo, un pēc pāris dienām nolēmu, ka jāapskata, cik šī ēka maksā. Apskatījos un - johaidī, tieši tik, cik man ir naudas, un pat nedaudz paliek pāri. Notika impulsīvs lēmums – pērku šo māju! Bez vīzijas un stratēģijas. Pārdodot dzīvokli, nauda kontā stāv, un tā viegli tērējas. Kaut kādā mirklī saproti - ja neiztērēsi naudu saprātīgi, tad tā arī izkusīs, pērkot konfektes un skaistas mantiņas,” atklāj Ē.Dreibants.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild metālapstrādes uzņēmuma SIA Metāla studija īpašnieks Pauls Niedre.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

2006. gadā uzņēmuma attīstība sākumā notika pati no sevis dažu mēnešu laikā, apjomiem augot, bija jāpieliek spēki un pūles, lai to visu paceltu. Uzņēmums nepārtraukti sastopas ar neparastām un neikdienišķām situācijām, mums par to ir liels prieks, jo tā mēs audzējam muskuļus, lai tiktu galā ar jebkādām problēmām. Katra diena ir kā jauns pārbaudījums.

Uzņēmums strādā ar lielu atbildību pret klientiem un projektiem, es ļoti individuāli uzrunāju viņus, jo tiešais kontakts ir vissvarīgākais. Mūsu veiksme ir atkarīga no kvalitatīva, atklāta komunikācijas veida. Daudzviet cenšos radīt humora pieskaņu, tas cilvēkiem patīk, jo smaidi rada tikai pozitīvu enerģiju.

Dzīvnieku tiesību aizsardzības aktīvisti slepus iekļuvuši kažokzvēru audzētavās un tajās nofilmējuši, kadrus, kas liecina, ka dzīvnieki netiek pienācīgi aprūpēti un ir slimi, vēsta TV raidījums Nekā Personīga.

Raidījuma rīcībā nonākušajos video materiālos redzams, ka lielam dzīvnieku skaitam ir saslimšanas, kuru iemesls varētu būt hroniskas slimības, iespējams, gaļēdāju mēris, komentēja veterinārārsts Normunds Fjodorovs. Daudziem dzīvniekiem ir arī neiroloģiskas problēmas, tāpat ir tipiskas pazīmes, kas liecina par augšējo elpošanas ceļu iekaisumiem, izdalījumiem no acīm, ādas bojājumiem. Veterinārsts norādīja, ka, spriežot pēc uzfilmētā, kažokzvēru audzētavās dzīvnieki nav ārstēti un nav bijuši apkopti.

Attēli filmēti slepeni un liecina, ka autori pabijuši sešās no astoņām lapsu un ūdeļu audzētavām, kas darbojas Latvijā. Izskanējusi versija, ka filmētāji bijuši no kādas starptautiskas dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kas esot ļoti labi aprīkota ar tehniskām iespējām. Filmētāji varējuši būt pat militāri speciālisti, kas protot nepamanīti iekļūt zvēraudzētavās, neitralizējot pat modernu signalizāciju. Līdzīgus materiālus viņi nesen iesūtījuši arī žurnālistiem Norvēģijā un Beļģijā. Beļģijā pēc konstatētajiem pārkāpumiem pat nolemts fermas slēgt.