Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 30. novembrī, kopā ar laikrakstu saņem reģionālā pielikuma Biznesa Plāns Kurzemes numuru.

Žurnālā var lasīt stāstus par Kurzemes inovatīvajiem uzņēmumiem, kas katrs savā veidā liek mainīt domāšanu par produktu un nozari: Latsketch, AR Module Factory, Wasserkabel Baltic, Bucher municipal, Slanars, Aspired, UPB Energy un Boards Unlimited. Piemēram, komunālās tehnikas ražotājs Bucher municipal Ventspilī gada laikā kāpinājis darbinieku skaitu par gandrīz pusotru simtu, pašlaik rūpnīca nodarbina jau 350 cilvēku. Savukārt apgrozījums pieaudzis par 20 miljoniem eiro, sasniedzot 45 miljonus eiro. Turpretim Liepājas uzņēmumam UPB Energy ir tikai 20 darbinieku liels kolektīvs, kas projektē un ražo koģenerācijas stacijas pamatā Vācijas tirgum. Tikmēr apkures un dzesēšans sistēmu ražotājs Wasserkabel Baltic gatavojas uznācienam Āfrikas tirgū.

Baltkrievijas Veterinārās un pārtikas uzraudzības departaments no 23. novembra ir noteicis pagaidu ierobežojumus dzīvu cūku, mājas un meža cūku gaļas un gaļas produktu, ādu, bioloģiskā materiāla, dzīvnieku barības un barības piedevu, kā arī medību trofeju importam no Dagdas novada Latvijā, kur mežacūkām tika konstatēts klasiskais cūku mēris.

Par to liecina Baltkrievijas kompetentās institūcijas mājaslapā internetā publicētais rīkojums. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pagaidām nav saņēmis oficiālu informāciju no Baltkrievijas.

Neviena Dagdas novadā reģistrēta dzīvnieku novietne cūkas uz Baltkrieviju neeksportē. Arī šajā novadā reģistrētie cūkgaļas un gaļas produktu ražotāji produkciju uz Baltkrieviju neeksportē.

Klasiskā cūku mēra antivielas, kuru klātesamība asinīs liecina par saskarsmi ar klasiskā cūku mēra ierosinātāju, konstatēta 16 mežacūkām, bet klasiskā cūku mēra vīruss ir konstatēts 8 no tām. Tādējādi uz šo brīdi klasiskais cūku mēris ir konstatēts 8 mežacūkām. Kopumā laika posmā no 17. līdz 24. novembrim Latgalē - Krievijas un Baltkrievijas pierobežā nomedītas un izmeklētas 94 mežacūkas.

Atgriezies dzimtajā Aizputē, Edgars Balodis pirms trim gadiem izveidoja savu galdniecību SIA Oriģināls un nu jau plāno logu un durvju ražotnes atvēršanu

Bērnībā Edgars daudz laika pavadīja tēva nelielajā galdnieka darbnīciņā ar ēvelsolu un citiem instrumentiem. Ķimerējās, pat neaizdomājoties, ka ar šo profesiju kādreiz varētu saistīt savu nākotni. Pēc devītās klases beigšanas, bara instinkta vadīts, gandrīz aizgāja līdzi draugiem apgūt būvnieka profesiju. Taču tēvs iedeva palasīt avīžrakstus par Rīgas Amatniecības vidusskolu. Vēl piebilda – izmācoties par galdnieku, jebkurā brīdī varēsi kļūt būvnieks. Otrādi būs daudz sarežģītāk. «Devītā klase ir grūts periods, jo daudz saprašanas vēl nav, bet nākotnes ceļš jau jāizvēlas,» secina Edgars. Viņš paklausīja tēva padomam. Par skolu saka tikai labākos vārdus. Mācību laiks bija lielisks, un būtiski uzlabojās sekmes. «Puikām, kuri sportoja, pamatskola nebija nekāda utopija, bet te ļāva noticēt sev, saviem spēkiem. Kad ar interesi mācies, ir pavisam cita atdeve,» Edgars pārliecinājies.

Starpnozaru mākslas grupas Serde mākslinieku rezidenču centrs priecē un provocē aizputniekus.

«Aizpute – tā ir dzīves nejaušība,» saka starpnozaru mākslas grupas Serde dibinātāja Signe Pucena. Viņa un dzīvesbiedrs Uģis ir kurzemnieki, bet jau ilgāku laiku dzīvoja Rīgā, bija nodibinājuši organizāciju un tūkstošgades sākumā kopā ar kolēģiem braukāja pa Latviju ar projektu Citas preces. Tā atbrauca arī uz Aizputi, kas pašiem jau iepriekš bija zināma. Staigājot pa pilsētu, iegāja Atmodas ielas 9. nama pagalmā paskatīties, kā izskatās. Viss bija pamests, un domubiedriem radās doma noliktavas ēkā ierīkot darbnīcas.

«Tajā laikā Rīgā bija ekonomiskais uzplaukums. Nebija iespējams jaunam māksliniekam, tikko beigušam akadēmiju, kam nav nekāda pamata zem kājām, dabūt telpas, kur strādāt ar keramiku, materiāliem, kas ir liesmojoši, lieli un smagi,» situāciju 2002. gadā atceras Signe. Serdes pārstāvji vērsās pilsētas domē, lai noskaidrotu, vai īpašums ir pieejams. Toreizējais mērs Pēteris Hanka ar sajūsmu teica – ņemiet. Tomēr ar nosacījumu, ka jāņem arī dzīvojamā māja, kas ir uz tā paša gruntsgabala. Tā bija pavisam bēdīgā stāvoklī. No pagalma puses aiznagloti daudzi fragmenti, otrā stāva sauso tualešu stūris nokritis lejā, siena izbrukusi.

Nodrošinājuma valsts aģentūra pārtraukusi sadarbību ar būvniecības uzņēmumu SIA "ZENG", pamatojoties uz to, ka būvkomersants jau ilgstoši nespēj izpildīt uzņemtās līgumsaistības četros no astoņiem topošajiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, aģentūra ir uzsākusi darbu pie jaunas iepirkuma procedūras ierosināšanas būvniecības darbu pabeigšanai VUGD depo projektu īstenošanai Kandavā, Saulkrastos, Aizputē un Rūjienā.

Aģentūra par pieņemto lēmumu būvkomersantu informēja 2023.gada 22.decembrī, nosūtot paziņojumu par līguma uzteikumu. Jau vairākus mēnešus aģentūra saņēmusi no būvkomersanta dažādus attaisnojumus, kādēļ būvniecību četros objektos (Kandavā, Saulkrastos, Aizputē un Rūjienā) nav iespējams pabeigt. Ņemot vērā, ka situācija ilgstoši nemainās un būvniecības procesā nav redzama progresa, pieņemts lēmums lauzt līgumu.

Šobrīd aģentūra ir uzsākusi iepirkumu procedūras, lai nodrošinātu nepabeigto būvju drošību un saglabātību. Aģentūra, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir uzsākusi darbu pie jaunas iepirkuma procedūras ierosināšanas būvniecības darbu pabeigšanai VUGD depo projektu īstenošanai Kandavā, Saulkrastos, Aizputē un Rūjienā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vēlas norādīt, ka neviena no Āfrikas cūku mēra apkarošanai paredzētajām automašīnām nav PVD centrālā aparāta darbinieku rīcībā, informē dienests.

PVD ir iepazinies ar Valsts kontroles atzinumu, kurā tā norādījusi, ka par saņemto finansējumu PVD iegādājies 22 automašīnas, kas nepieciešamas gan kontrolpunktu vajadzībām, gan mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai, tostarp sešas no automašīnām atstājot centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un neizmantojot paredzētajiem mērķiem - to maršruts pamatā esot bijis no mājām uz darbu un atpakaļ, informē PVD.

Piecas no iegādātajām automašīnām uzreiz netika nogādātas PVD pārvaldēs un kontroles punktos, jo slimības apkarošanas sākumpunktā nebija precīzi zināms, kādā virzienā slimība izplatīsies un attiecīgi – kurā reģionā šis tehniskais atbalsts būs visvairāk nepieciešams. Tomēr dažu mēnešu laikā pēc automašīnu piegādes, tās tika nogādātas PVD pārvaldēm, kuru teritorijā izplatījās Āfrikas cūku mēris un tās joprojām tur tiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Valsts kontroles konstatētais, ka automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbavietu, ir pamatots - Āfrikas cūku mēra apkarošanas darbi, tostarp izsaukumi uz vietām, kur atrasti meža cūku līķi, kas nekavējoties jāsavāc, notiek ne tikai darba dienās un ne tikai darba laikā, tāpēc automašīnas patiešām netiek atstātas pārvaldes stāvvietā, bet tuvāk inspektoru dzīvesvietām, lai nekavējoties dotos izsaukumos jebkurā diennakts laikā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir saņēmis laboratorisko analīžu rezultātus, kas apstiprina Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu 2 piemājas saimniecībās mājas cūkām Dagdas novada Ķepovas un Bērziņu pagastā un vienai atrastajai meža cūkai Ērģemes pagastā, Valkas novadā, informē PVD.

Ērģemes pagastā atrastais meža cūkas sivēns bija tuvu pirms tam atrastās, inficētās meža cūkas atrašanās vietai.

Piemājas saimniecībā Dagdas novadā Bērziņos Āfrikas cūku mēris konstatēts divām mājas cūkām, saimniecībā kopumā bija četras cūkas. Savukārt Ķepovas pagasta saimniecībā Āfrikas cūku mēris apstiprinājās vienai mājas cūkai, saimniecībā tika turētas 17 mājas cūkas.

Āfrikas cūku mēra vīruss Latvijā apstiprināts 26 meža cūkām un 19 mājas cūkām 11 piemājas saimniecībās. Patlaban ir iznīcinātas 185 mājas cūkas.

P

VD inspektori ir uzsākuši pārbaudes Ziemeļvidzemes reģiona saimniecībās. Pārbaužu laikā tiks apsekotas visas mājas, lai pārliecinātos vai tajās netiek turētas mājas cūkas. Pārbaužu laikā laboratoriskai izmeklēšanai tiks ņemti asins paraugi.

Gulbenes pievārtē Beļavas pagasta Krēsliņos uzņēmējs Gatis Rikveilis audzē Mangalica šķirnes cūkas. Šos dzīvniekus mēdz saukt arī par aitu cūkām, jo īpaši ziemas mēnešos tie atgādina cūku aitas ādā.

Lai gan šīs cūkas ir dārgas, tās ir daudz izturīgākas par mums zināmajām, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Minētā šķirne Latvijā ievesta no Ungārijas pirms trīs gadiem. Latvijā jau ir nodibināta Mangalica cūkaudzētāju biedrība. Pagaidām Gatis ir iegādājies tikai sešas šīs eksotiskās cūkas, bet ir apņēmības pilns ganāmpulku palielināt, lai jau pēc trim, četriem gadiem varētu lepoties ar vismaz piecdesmit eksotiskajām aitu cūkām.

«Audzēt šīs eksotiskās cūkas izvēlējos tāpēc, ka tās neprasa modernu novietni, kā arī to audzēšanā nav jāiegulda liels darbs. Sāku interesēties par šiem dzīvniekiem, aprunājos ar cilvēkiem, kuri tās jau audzēja citos latvijas novados. Aizbraucu pie viņiem ciemos. Visbeidzot pieņēmu lēmumu: zemes man pietiek, atliek tikai uztaisīt aplokus un nopirkt dažas cūkas,» stāsta G.Rikveilis.

Kādā saimniecībā Alojas novada Staiceles pagastā vienai no 14 mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris. Latvijā šis ir trešais mājas cūku saslimšanas gadījums ar Āfrikas cūku mēri šajā gadā, informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Ilze Meistere.

Jau svētdien, 9. augustā, PVD saimniecībā ir veicis visus nepieciešamos pasākumus Āfrikas cūku mēra apkarošanai.

Ap slimības skarto dzīvnieku novietni trīs kilometru rādiusā ir noteikta aizsardzības zona, bet desmit kilometru rādiusā – uzraudzības zona. Šajās teritorijās pastiprināti tiks kontrolēts mājas un meža cūku veselības stāvoklis.

Karantīnas zonās pastiprināti kontrolēs arī dzīvnieku transporta līdzekļu kustību.

Aizsardzības un uzraudzības zonā PVD veiks visu saimniecību, kurās tiek turētas cūkas, pārbaudes.

Tāpat aizsardzības zonā aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas vismaz 40 dienas pēc slimības skartās saimniecības dezinfekcijas.

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) apstiprināts saimniecībā ar 48 mājas cūkām Krāslavas novada Robežnieku pagastā, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Slimības skartajā novietnē sākti slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumi.

Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, visas novietnē esošās 48 cūkas tiks likvidētas.

Ap ĀCM skarto novietni noteikta karantīnas zona. Šajā teritorijā esošajās novietnēs PVD pastiprināti pārbaudīs cūku veselības stāvokli un biodrošības prasību ievērošanu. Cūku novietnēm, kas atrodas karantīnas zonā, aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus šīs zonas.

PVD atzīmē, ka šis šogad ir ceturtais ĀCM uzliesmojums mājas cūku novietnēs Latvijā. Tostarp pirmais uzliesmojums tika konstatēts 27.jūnijā Gulbenes novadā, bet pārējie divi pagājušajā nedēļā - 14. un 15.jūlijā - Madonas novadā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), saņemot informāciju no dzīvnieku īpašnieka par mājas cūku saslimšanu Daugavpils novada Dubnas pagastā, nekavējoties izbrauca uz norādīto vietu un noņēma paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai. Saņemto laboratorisko analīžu rezultāti apstiprina Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu 18 piemājas saimniecības novietnē esošajām cūkām, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Iespējamais inficēšanās cēlonis piemājas saimniecībā esošo mājas cūku saslimšanai ir svaigi pļautas zāles izbarošana.

Pēc slimības atklāšanas PVD ir uzsācis ĀCM apkarošanas pasākumu ieviešanu, nosakot karantīnas zonas, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos.

Ap skarto novietni trīs kilometru rādiusā noteikta aizsardzības zona, bet desmit kilometru rādiusā – uzraudzības zona. Šajās teritorijās pastiprināti kontrolēs mājas un meža cūku veselības stāvokli. Karantīnas zonās pastiprināti kontrolēs arī dzīvnieku transporta līdzekļu kustība.

Aizsardzības un uzraudzības zonā PVD veiks visu saimniecību, kurās tiek turētas cūkas, pārbaudes.

Klasiskā cūku mēra skartajās saimniecībās likvidētas jau likvidētas 11 cūkas un visu skartajās saimniecībās esošo cūku likvidēšanu Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) plānot pabeigt šodien. Tikmēr vienā no saimniecībām cūkas esot mēģināts paslēpt.

Jau iepriekš vēstīts, ka divās saimniecībās Piedrujas un vienā saimniecībā Svariņu pagastā mājas cūkām konstatēts mēris. Pēc informācijas precizēšanas, kopumā visās trijās saimniecībās bija 14 cūkas, nevis 17, kā ziņots iepriekš.

Vienpadsmit cūkas PVD likvidēja vakar un aizvakar, bet trīs cūkas vienā no saimniecībām saimnieks mēģināja noslēpt. Viena no tām bijusi dzīva, bet divas jau nokautas. Cūkas izdevies atrast ar policijas palīdzību un līdz dienas beigām tās tiks likvidētas.

Slimība konstatēta 165 cūku ganāmpulkā Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā, «Kukuļu» mājās. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā veic Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, tostarp tiks likvidētas cūkas, kā arī uzsākta epidemioloģiskā izmeklēšana, lai noskaidrotu, kā slimība iekļuva novietnē, informē PVD.

Saimniecība nodarbojas ar sivēnu audzēšanu un pārdošanu, tādēļ PVD pārbaudīs arī saistītās saimniecības.

Noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.

Vēl četrām atrastām beigtām meža cūkām Krāslavas novadā, Indras pagasta pierobežā, laboratoriski apstiprināts Āfrikas cūku mēris, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Vakar šajā teritorijā vēl tika noņemti paraugi 2 meža cūkām, kas tiek laboratoriski pārbaudīti.

PVD inspektori Āfrikas cūku mēra aizsardzības un uzraudzības zonā ir pārbaudījuši 1668 saimniecības, no kurām 244 tiek turētas cūkas. Laboratoriskai izmeklēšanai ir noņemti 678 asins paraugi. Ir pārbaudītas visas mājas Ķepovas pagastā, šodien pārbaudes noslēgsies Dagdas, Robežnieku un Svariņu pagastos. Pārējā teritorijā pārbaudes turpinās.

Pārbaužu laikā inspektori konstatēja 121 dažādu pārkāpumu, t.sk. nereģistrētus dzīvniekus, pārkāpumus cūku pārvietošanā un vienā gadījumā nebija reģistrēta cūku novietne. Par pārkāpumiem dzīvnieku turētājiem šobrīd sodi netiks piemēroti, taču ja tas tiks konstatēts atkārtotās pārbaudēs, sodi tiks piemēroti, jo nereģistrēta novietne un dzīvnieki ir rupjš noteikumu pārkāpums un rada draudus izsekojamībai, līdz ar to arī slimībām.

Aizvadītajās brīvdienās Salacgrīvas novada Ainažu pagastā konstatēts mājas cūku saslimšanas gadījums ar Āfrikas cūku mēri.

Saslimšana konstatēta piemājas saimniecībā ar astoņām cūkām.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā ir veicis Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, informē dienests.

Par cūku turēšanu nebija paziņots Lauksaimniecības datu centram, proti, cūku turēšana nebija reģistrēta, tāpēc PVD ir uzsācis lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Ap slimības skarto saimniecību trīs kilometru rādiusā ir noteikta aizsardzības zona, bet desmit kilometru rādiusā – uzraudzības zona. Tajās tiks pastiprināti kontrolēts mājas un meža cūku veselības stāvoklis, kā arī dzīvnieku transporta līdzekļu kustība.

Aizsardzības zonā aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus tās vismaz 40 dienas pēc slimības atklāšanas, slimo dzīvnieku iznīcināšanas un skartās saimniecības sākotnējās dezinfekcijas.

SIA Aizputes dzelzsbetona rūpnīca Liepājas tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Sakas iela 6, Aizpute.

Uzņēmumam 2014. gadā tika ierosināts tiesiskās aizsardzības process (TAP).

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Aizpute, Sakas iela 6, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums Komercreģistrā ierakstīts 2003.gadā. Kompānijas apmaksātais pamatkapitāls ir 524,8 tūkstoši eiro.

Starp darbības veidiem norādīti citu betona, ģipša un cementa izstrādājumu ražošana, būvniecībai paredzēto betona izstrādājumu ražošana, gatavo betona maisījumu ražošana.

Kompānijas apgrozījums 2015.gadā bija 464 tūkstoši eiro, bet zaudējumi – 197,7 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 19 darbinieki.

Par vairāk nekā 154 tūkstošiem latu rekonstruēs Zvaigžņu ielu Aizputē, liecina Aizputes novada domes noslēgtā iepirkumu konkursa rezultāti.

Paredzēts, ka ielas rekonstrukciju posmā no Lažas ielas līdz Brīvzemnieka bulvārim veiks SIA Aizputes ceļinieks, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Pērn ceļu būvnieka SIA Aizputes ceļinieks apgrozījums sasniedza 6,82 miljonus latu, savukārt pārskata gads noslēgts ar 330,67 tūkstošu latu peļņu, kas ir ievērojams uzrāviens pēc 2011.gadā fiksētajiem 531,56 tūkstošu latu zaudējumiem.

Nozīmīgākie SIA Aizputes ceļinieks objekti, kuros šovasar darbi turpinās vai arī kurus plānots uzsākt šogad, ir autoceļa E22 posma Tīnūži-Koknese rekonstrukcija, apgaismojuma rekonstrukcija Liepājā, autoceļa A9 Rīga-Liepāja segas rekonstrukcija, veloceliņa būvniecības darbi Saldū un Kalvenes ielas rekonstrukcijas pirmā un otrā kārta Aizputē.

Enerģētikas uzņēmums AS “Latvenergo” ir iegādājies 100% SIA “DSE Aizpute Solar” kapitāla daļu no Dānijas zaļās enerģijas attīstītāja “Danish Sun Energy” ApS, lai līdz 2025. gada beigām uzbūvētu saules elektrostaciju ar kopējo jaudu 265 MWp (megavati līdzstrāvas) apmērā.

Šis ir būtisks solis, lai īstenotu “Latvenergo” darbības stratēģijā noteikto mērķi – sniegt izšķirošu ieguldījumu Latvijas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā, paplašinot un diversificējot savu ģenerācijas portfeli ar zaļajām tehnoloģijām, virzoties uz klimatneitralitāti 2050. gadā.

AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste: „2024. gadā esam intensīvi strādājuši savas darbības izvēršanai mūsu pašmāju tirgū – Baltijas valstīs, un esmu gandarīts, ka līdztekus jaunu ražošanas aktīvu ieguvei ārpus mūsu zemes nu esam ievērojami nostiprinājuši enerģijas ražošanas pozīcijas Latvijā. Projekts, kas uzstādītās jaudas ziņā ir līdzvērtīgs Ķeguma HES, līdzsvaros elektroenerģijas piedāvājumu mūsu klientiem siltajā sezonā, kurā līdz šim esam bijuši deficīta situācijā un kurā pieprasījums pēc enerģijas pieaug. Šogad iegūto projektu realizācija ļaus “Latvenergo” saražot 1,7 TWh elektroenerģijas, kas ir līdzvērtīga 1/4 daļai no Latvijas patēriņa.”

Ievērojot Islandē izplatīto tradīciju, zīmola 66° North īpašnieki arī Latvijā savas ražotnes bāzē nelielās pilsētās

Pati pirmā pirms 20 gadiem tika atvērta Saldū, pēc tam arī Aizputē un Kuldīgā. Šūšanas nozare, no vienas puses, prasa iemaņas, lai darbs notiktu pēc iespējas raitāk un paveiktais atbilstu normām. Tomēr SIA 66 North Baltic direktore Silva Landmane priekšroku dod darbiniekiem bez iepriekšējas pieredzes.

Meklējot iespējas produkciju saražot lētāk, zīmola īpašnieki izveidot ražotni Latvijā, nevis kādā citā postpadomju valstī, izvēlējās privātu kontaktu dēļ. Viņi pazina dāņu uzņēmēju, kurš pēc Atmodas šeit bija viens no pirmajiem ārvalstu investoriem tekstilnozarē. Saldū tieši tobrīd stāvēja tukšas Saivas adītās trikotāžas ražotnes telpas. Arī šūšanas joma pilsētā agrāk bija attīstīta, tāpēc par darbaspēka trūkumu bažu nebija. «Ar šodienas pieredzi gan saku – labāk, ka strādāt nāk cilvēks bez iemaņām. Viņam parāda, kā jādara, un viņš tā dara. Šuvējām, kuras iepriekš strādājušas individuāli, patīk strādāt pa savam, bet tas kavē procesu,» secinājusi S. Landmane.

Aizputes Malkas pilis zināmas tuvu un tālu Latvijā. Vēl aizvien Aizputē, Ošu gatvē 31, iegriežas tūristi un taujā pēc celtnēm, par kurām dzirdējuši pēc nostāstiem. Malkas piļu būvnieka Eduarda Damberga mājas tagad pieder Jānim Laukam, kurš tūrisma objektu cer atjaunot, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

Jānis Lauks mājās saimnieko jau piecus gadus, tomēr pilnībā namu atpirkt no E. Damberga septiņiem brāļiem izdevies tikai nesen. Patlaban J. Lauks remontē nama otro stāvu, kas izmaksā prāvus līdzekļus, tomēr ar laiku cer pievērsties arī Malkas piļu atjaunošanai, kuras vairs nav saglabājušās. Jaunais īpašnieks zina savulaik iecienītā tūrisma apskates objekta būvēšanas principus un nostāstus.

J. Lauks Kursas Laikam atklājis, ka, sākot mājās dzīvot, Malkas piļu vairs nav bijis. Arī zeme ir pašvaldības īpašums, kas gan noteikti nebūs nekāds apgrūtinājums.

Tas noteikti ir komandas darbs, nevēlēdamies uzsvērt paša vai kāda speciālista nopelnus, teic SIA Tap vadītājs Kristaps Rudzājs. Viņš vairāk ir darītājs, nevis runātājs. Pirms trim gadiem Aizputē tapušais uzņēmums uzņem apgriezienus. Lēnus, toties apdomātus, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Ar jauno uzņēmēju Kursas Laiks tiekas Aizputes jauniešu Ideju mājā, kur SIA Tap komanda kopš pagājušā gada novembra veic rekonstrukcijas darbus.

Iespēju strādāt šajā objektā SIA Tap ieguvusi, piedaloties konkursā, kurā pieteikušās četras firmas. «Neuzskatu, ka mūsu valstī pastāvošā iepirkuma procedūra ir ilgi dzīvotspējīga, bet, ja gribi darbu, jāpiedāvā lētākā cena. Manuprāt, pareizi būtu izvēlēties vidējo cenu no pretendentu piedāvātā: tas nozīmētu, ka objektu iespējams uzbūvēt bez jebkādām finansiālām problēmām. Nākotnes perspektīvā skatoties, pasūtītājs būtu ieguvējs, lai gan sadārdzinātos būvniecības izmaksas. Dempingošanas dēļ daudzi būvnieki bankrotē. Pērn par cenu, kas ļoti atšķīrās no reālajām būvniecības izmaksām, arī uzvarēja būvnieks, kurš tagad ir bankrotējis. Bet tā nav pašvaldības, bet gan valsts mēroga problēma,» stāsta K. Rudzājs.

Jūnija sākumā Aizputē darbu sākusi ceptuve-kafejnīca Beķereja-SS, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme. Ceptuves saimnieks esot aizputnieks Sandris Štāls.

Jaunietis izmācījies finansista ekonomista profesiju, gardumu cepšana un pārdošana, pēc puiša domām, ar minēto arodu ir ciešā saistībā.

«Pats būdams vietējais, secināju, ka Aizputē mūsu pašu vietējiem nav iespēja iegādāties svaigi ceptas bulciņas, kūciņas, maizītes. Izlēmu pamēģināt,» ReKurZemei stāstījis S. Štāls.

«Mūsu konkurenti ir Top! veikals, kur arī var nopirkt bulciņas. Lai arī esam sākuši darbu salīdzinoši nesen, pie mums jau veikti nelieli, bet vairāki pasūtījumi,» stāstījis kafejnīcas saimnieks.

Noslēgusies konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu deviņās lotēs Kurzemes un Latgales plānošanas reģionā pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšana. Saskaņā ar vērtēšanas rezultātiem AS Liepājas autobusu parks ir ieguvusi tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus lotē Aizpute un Priekule, SIA Tukuma auto – Kuldīga un Saldus, SIA Daugavpils autobusu parks – lotē Krāslava, informē Autotransporta direkcija.

Atbilstoši iepirkumu procedūrai konkursa uzvarētājs ir tiesīgs sagatavoties pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai 180 dienas no līguma noslēgšanas brīža. Lotē Ventspils, Daugavpils, Preiļi un Rēzekne atkārtoti tiks sludināts atklātais konkurss, ņemot vērā, ka neviens no pretendentu iesniegtajiem piedāvājumiem neatbilda konkursa nolikumam.

Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu deviņās lotēs Kurzemes un Latgales plānošanas reģionā tika iesniegti 27 piedāvājumi, kurus iesūtīja 11 pasažieru pārvadātāji.

Konkursā tika vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kurā finanšu un tehniskā piedāvājuma īpatsvars sadalīts attiecīgā proporcijā – 70% cena un 30% tehniskais piedāvājums. Tehniskajā piedāvājumā tika vērtēts autobusu vecums, tehniskais aprīkojums, pakalpojuma sniegšanas kvalitāte un drošība, kā arī papildu bonusi, piemēram, bezvadu interneta nodrošinājums, elektroniski – mājaslapā, speciālā aplikācijā u.tml. – pieejami sabiedriskā transporta kustības saraksti un pakalpojumu tarifi utt.

«Visi esam šokā un neziņā, jo nav nekādas informācijas par to, kuras būs tās saimniecības, kurās cūkas būs jāizkauj,» tā par zemkopības ministra Jāņa Dūklava vakardienas paziņojumu, ka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajās teritorijās būs jāizkauj cūkas, laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi Vidzemes saimniecības Kunturi ražošanas vadītāja Santa Preimane.

Neesot arī skaidri kritēriji, kuras saimniecības tas skars – «tos, kas vakar neievēroja biodrošības noteikumus, kas šodien neievēro vai tikai vēl tos neievēros», teikusi S. Preimane. Kunturi ievērojot visus biodrošības noteikumus, bet pašlaik nezinot neko par to, kas sagaidāms. Līdzīgā neziņā esot daudzi saimnieki Latgalē un Vidzemē, un satraukums tikai vēl pieaug, dzirdot arvien jaunas ziņas par gaidāmajiem cūku izkaušanas lielajiem apmēriem, norāda laikraksts.

Lai ierobežotu bīstamo cūku slimību, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ārkārtas zonā gatavojas izkaut apmēram 20 tūkstošus cūku. Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs vakar Latvijas Pašvaldību savienības organizētajā videokonferencē minēja divreiz lielāku skaitli. «Mājas cūkas būtu jāizkauj teritorijās, kurās noteikts ārkārtas stāvoklis, tostarp buferzonā. Šajā zonā kopumā, pēc pašreizējā uzskaites, varētu būt apmēram 40 tūkstoši mājas cūku,» ministra teikto citēja LETA.