Zolitūdes traģēdijas lietā Maxima Latvija pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs šodien pauda, ka sociāli atbildīgs uzņēmums neveic cilvēku evakuāciju un nedzenā viņus no veikala iekšā un ārā ik reizi, kad nostrādā trauksmes signalizācija, ja netiek konstatēta potenciāla ugunsnelaime.

Uz prasītāju pārstāvja zvērināta advokāta Alda Gobzema jautājumu, vai Maxima pirms un pēc traģēdijas rīkojās sociāli atbildīgi, Rozenbergs atbildēja apstiprinoši, izklāstot, ka pirms lielveikala jumta iebrukšanas Maxima ievēroja un turpināja ievērot normatīvo aktu prasības. Gobzems papildināja jautājumu, norādot, ka viņu interesē tieši, kāpēc netika veikta veikala apmeklētāju un darbinieku evakuācija. Rozenbergs pauda, ka evakuācija nebija jāveic, tā nebija nepieciešama.

«Protams, tas bija sociāli atbildīgi. Sociāli atbildīgi bija nedzenāt cilvēkus no veikala iekšā un ārā ik reizi, kad nostrādā trauksmes signalizācija, ja netiek konstatēta potenciāla ugunsnelaime. Šī signalizācija neko citu nespēj «pareģot» kā vien ugunsgrēku - ugunsgrēks šajā veikalā nav bijis un tas netika konstatēts, par to strīda nav. Līdz ar to neevakuēšana bija pilnīgi loģiska, pamatota un saprātīga,» rezumēja advokāts.

No Rīgas tirdzniecības centriem Rīga Plaza un Domina Shopping šodien tika evakuēti cilvēki, liecina ieraksti sociālajos tīklos, kā arī pašu tirdzniecības centru un aculiecinieku sniegtā informācija. Patlaban abu tirdzniecības centru darbība ir atjaunota.

Neilgi pirms pieciem dienā t/c Domina Shopping informēja, ka ir noslēgusies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārbaude un atcelta ārkārtas situācija. Tirdzniecības centrs turpina darbu ierastā režīmā.

Iepriekš tas informēja, ka ap plkst. 14:30 tirdzniecības centrā Domina Shopping notikusi apmeklētāju un darbinieku ārkārtas evakuācija, kas saistīta ar Valsts Policijā saņemto zvanu par sprāgstvielu. Uzreiz pēc zvana saņemšanas uz tirdzniecības centru ieradās atbildīgie dienesti, lai veiktu visas nepieciešamās pārbaudes.

Savukārt Rīga Plaza informē, ka pēc operatīvo dienestu veiktajām pārbaudēm nekādi draudi netika konstatēti, un modes un izklaides centrs Rīga Plaza darbību atsāka plkst. 18.00.

Piektdienas, 23.decembra vakarā kārtējo reizi saņemta informācija par iespējamiem draudiem lielveikalā Rīga Plaza, kā arī Prisma veikalos Rīgā, notiek cilvēku evakuācija, DB informēja aculiecinieki.

«Ir saņemta informācija par drošības riskiem, veicam ierasto pārbaudi. Centrs apmeklētājiem ir slēgts līdz brīdim, kad pārbaude tiks pabeigta,» savā Facebook profilā informē Rīga Plaza.

Aculiecinieki ziņo, ka evakuācija piektdienas vakarā neilgi pēc plkst.17 notika arī Prisma veikalā Imantā, Kurzemes prospektā un Grostonas ielā.

Aptuveni ap plkst.20 veikali atsāka darbu.

Db.lv jau rakstīja, ka no Rīgas tirdzniecības centriem Rīga Plaza un Domina Shopping tika evakuēti cilvēki arī 18.un 21.decembrī.

pievienota 4.rindkopa

Lai atvieglotu glābšanas dienestu darbu un mazinātu satiksmes intensitāti galvaspilsētā, pirmdien, 29.jūlijā, gaidāmo ļoti stipro lietavu un vētras laikā, autovadītāji SIA "Rīgas satiksme" sabiedrisko transportu - autobusus, trolejbusus un tramvajus - varēs izmantot bez maksas.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Vilemsons, par tā saucamo "vētras biļešu" ieviešanu galvaspilsētā svētdien ārkārtas sēdē vienojusies pašvaldības Civilās aizsardzības komisija un tiks izdots attiecīgs pilsētas izpilddirektora rīkojums.

Šajā laikā par braukšanai sabiedriskajā transportā derīgu dokumentu tiks uzskatīta vieglā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība. Tā saucamā automašīnas tehniskā pase kā braukšanai derīgs dokuments jāuzrāda tikai kontroles laikā, tā nav jārāda transportlīdzekļa vadītājam. Šo iespēju var izmantot jebkura pilngadīga persona, autovadītāja apliecībai nav obligāti jābūt līdzi. Reģistrācijas apliecība apliecinās, ka konkrētais transportlīdzeklis tajā brīdī neatrodas satiksmē, kas ir pašvaldības mērķis, skaidroja Vilemsons.

Pirmssvētku laikā noziedznieki mēģinājuši izspiest naudu no veikalniekiem, solot naudas nesamaksāšanas gadījumā turpināt ziņot atbildīgajiem dienestiem par veikalā it kā ievietotu spridzekli, šodien žurnālistiem atklāja Valsts policijas (VP) Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Viņš pastāstīja, ka pagājušā gada nogalē policija saņēma informāciju par it kā ievietotiem spridzekļiem tirdzniecības centros. Izvērtējot riskus, tikai daļā gadījumu tika veikta veikalu evakuācija. Evakuācija nav vienīgais veids kā novērtēt drošības riskus un padarīt vidi drošu. «Ne visos gadījumos tika veikta evakuācija,» norādīja Grišins.

Šāda informācija esot saņemta arī citās valstīs. Vēlāk vairākkārtēji komersanti saņēmuši neatlaidīgus, uzstājīgus sūtījumus, kuros noziedznieki prasījuši samaksāt naudu, lai pārtrauktu veikt šādu viltus informācijas izplatīšanu.

Saistībā ar pirmdien, 7.septembrī, AS Laima ražotnē notikušo nelaimes gadījumu uzņēmuma māteskompānija NP Foods informējusi Valsts darba inspekciju un sadarbībā ar Valsts policiju veic notikuma izmeklēšanu, aģentūru LETA informēja koncerna valdes priekšsēdētājs Eriks Smits Hansens.

«Negadījuma iemesls pašlaik tiek izmeklēts. Pēc rūpīgas notikuma izmeklēšanas pārskatīsim darba un pārtikas drošības procedūras un, ja būs nepieciešams, veiksim nepieciešamos uzlabojumus, lai šādi gadījumi neatkārtotos,» sacīja Hansens.

Viņš arī norādīja, ka uzņēmums atbalstīs cietušo darbinieku arī materiāli.

«Patlaban cietušais darbinieks ir hospitalizēts un atrodas ārstu uzraudzībā. Uzņēmums uztur kontaktu ar darbinieku un rūpējas, lai viņš saņemtu visu nepieciešamo materiālo atbalstu un palīdzību. Tiek darīts viss, lai palīdzētu mūsu darbiniekam atveseļošanās procesā un novērstu šādu gadījumu atkārtošanos nākotnē,» sacīja koncerna vadītājs.

Ugunsgrēkā tirdzniecības centrā Krievijas pilsētā Kemerovā dzīvību zaudējuši vismaz 64 cilvēki, pirmdien paziņoja Krievijas ārkārtējo situāciju ministrs Vladimirs Pučkovs.

Bojāgājuso vidū ir bērni.

Viņš sacīja žurnālistiem, ka ir bez vēsts pazudušie, degošajā tirdzniecības centrā atrodas vēl vismaz seši cilvēki, un nav zināms, cik no viņiem gājuši bojā. Iepriekš tika ziņots par vairākiem desmitiem pazudušo.

Pučkovs arī sacīja, ka liesmas, kas bija lielākoties apdzēstas, atsākušās ar jaunu spēku.

Pēc oficiāliem datiem, ievainoti 84 cilvēki.

Ārkārtējo situāciju ministrijas sēdē iepriekš tika sniegta informācija, ka sabrukušas divas no trim tirdzniecības centrā esošajām kinozālēm. Vēlāk sabruka tirdzniecības centra jumts.

Pučkovs sēdē arī sacīja, ka pagaidām nav noskaidrots, kurā vietā tirdzniecības centrā ugunsgrēks izcēlies. Ugunsgrēks sākās svētdien.

Rīgas apgabaltiesa šodien vienā no daudzajām tiesā aizsāktajām Zolitūdes traģēdijas civillietām par labu diviem cietušajiem piedzina 300 000 eiro.

Tiesa traģēdijā cietušo Edgara Čerņenoka un Valerijas Valentīnas Mizulas prasību apmierināja daļēji, proti, nolēma, ka SIA Maxima Latvija un SIA Homburg Zolitude jāmaksā viņiem kopumā 300 000 eiro. Proti, par labu katram no abiem prasītājiem no atbildētājiem tika piedzīti 75 000 eiro, tātad kopumā 300 000 eiro. Prasība pret SIA Tineo tika noraidīta.

Traģēdijās cietušās Oksanas Vilsones prasība tika noraidīta.

Pilns spriedums būs pieejams 4.janvārī, bet pēc tam to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Lai arī ar precīziem motīviem varēs iepazīties vien pilnajā spriedumā, tiesnese Ilze Ošiņa pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas piebilda, ka prasība daļēji apmierināta pret Maxima Latvija, jo tiesa atzinusi par prettiesisku rīcību saistībā ar signalizāciju sagruvušajā lielveikalā.

«Jebkurai, pat vismodernākajai signalizācijas sistēmai ir jēga tikai tad, ja ēku lietotāji apzinās, ka drošības instrukcijas nav atvilktnē apputējis papīrs, bet dokuments, kurš reāli jāievieš dzīvē, regulāri apmācot darbiniekus un atbildīgās personas,» paudis Vesmann valdes loceklis Māris Vesmanis.

Viņš arī atzīst, ka pašlaik obligātās civilās aizsardzības stundas tiek pieminētas vien ar smaidu, un drošības instrukcijas daudzos uzņēmumos ir tikai formalitātes. Vēl jo vairāk - tajās nereti neiedziļinās pat atbildīgās personas, atzina M. Vesmanis.

Uzņēmuma Vesmann prakse rādot, ka reālas apmācības un treniņi netiek veikti pietiekamā apjomā vai tie pat tiek ignorēti.

«Ir objekti, kuros atbildīgie diemžēl pat nezina, vai viss ir kārtībā ar rezerves evakuācijas durvīm,» pauda signalizācijas uzņēmuma vadītājs.

Vesmann pamata darbības virziens ir drošības risinājumu tehniskā apkope. «Mēs rūpējamies, lai uzņēmumos uzstādītais drošības sistēmu tehniskais stāvoklis tiek regulāri pārbaudīts un, ja nepieciešams, veicam remontu. Līdzībās runājot, esam kā santehniķis, kas salabo cauru trubu, ja pa to tek ūdens,» skaidroja uzņēmuma vadītājs.

Ceturtdien, 21. novembrī, pirms Maxima veikalā sabrukšanas signalizācija šajā ekā bija ieslēgusies vismaz 10 reizes. Pirmo reizi tā nostrādāja plkst. 16.21.

Tā SIA Maxima Latvija rīkotajā preses brīfingā norādīja uzņēmuma vadītājs Gintars Jasinks, skaidrojot, ka signalizācija reaģē uz augstu temperatūru, putekļiem un dūmiem.

Pārbaudot ēku, konstatēts, ka būves pagrabā darbojušies metinātāji. Tā kā netika konstatēts ugunsgrēks, cilvēku evakuācija netika veikta. Tikusi izsaukta arī signalizāciju apkalpojošā kompānija Vesman, kas nekonstatēja problēmas, stāstīja Jasinks.

Apsargs, kuram bija jāpieņem lēmums par cilvēku evakuāciju, šobrīd atrodas reanimācijā.

Valsts policijas priekšnieka vietnieks Guntars Marķitāns norāda, ka signalizācijas aparatūra ir izņemta un šobrīd notiek tās pārbaude. Sīkāka informācija patlaban nav pieejama.

Iedomājoties situāciju, kad ēkā ir izcēlies ugunsgrēks, cilvēkus visbiežāk pārņem panika. Pat ja tas ir apsargs ar vairāku gadu desmitu darba pieredzes bagāžu. Pat ja tas ir pieredzējis profesionālis cilvēku drošības jautājumos. Jo nav divu vienādu situāciju, nav divu vienādu risinājumu. Katrs avārijas situācijas gadījums ir skatāms individuāli un to ietekmē dažādi faktori, sākot no cilvēciskām kļūdām, beidzot ar nepareizu avārijas situācijas novērtēšanu.

Atbilstoši Latvijas būvnormatīvu prasībām automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas ir obligātas publiska rakstura ēkās un būvēs. Ikdienas dodoties savās gaitās - ejot iepirkties, apmeklējot kinoteātri vai ieejot biroja ēkā - redzam vai jūtam, ka mūs vēro - lielākajā daļā publisko ēku nu jau ir uzstādīta arī videonovērošana un mūsu gaitām seko videokameras. Tas ir tikai loģiski, jo apsargs ir viens, labi – varbūt divi, pieci un desmit, tomēr viņi nevar vienlaikus atrasties piecdesmit vietās. Runājot līdzībās var teikt, ka videokameras ir apsargu acis.

Tajā pašā laikā videonovērošana, lai arī ir būtisks cilvēku drošības atbalsta instruments, nav atrisinājums visām problēmām. Ja ēkā ir uzstādīta ugunsgrēka atklāšanas signalizācija, kura tiek teksta veidā parādīta uz paneļa ar norādītu telpas numuru, bet nav grafiskā veidā attēlota datorā, kas atvieglotu tās pārraudzīšanu, un ēkā ir ierīkota arī videonovērošanas sistēma, kura ir ar vienu monitoru, tad problēmu saasina tas, ka objektā ir ap piecdesmit videokameru. Jo gadījumā, ja kādā no telpām iedarbojas ugunsgrēka trauksme, sargs nevar operatīvi novērtēt situāciju ar videonovērošanas sistēmu. Viņš šajā laikā ir aizņemts ar ugunsdzēsēju izsaukšanu un cilvēku evakuācijas organizēšanu. Dzīvē tas izskatītos aptuveni šādi. Ēkā ir nostrādājusi signalizācija, uz sienas ir panelis, kurā apsargs skatās, kas tā ir par telpu – aha, 3. stāvs, 309. telpa. Pēc tam ar pirkstu velk līdzi – hmm, uz šo telpu attiecas 40. kamera. Atrod 40. kameru un tikai tad redz telpu, kurā ir nostrādājusi signalizācija. Apsargs nevar kvalitatīvi darīt vairākas lietas vienlaikus – zvanīt ugunsdzēsējiem, evakuēt cilvēkus un skatīties, kas notiek telpā. Bet – šādos gadījumos ļoti svarīgs ir tieši ātrums. Šajā scenārijā ir viss – divas drošības sistēmas, profesionāls apsargs. Jā, arī cilvēciskais faktors. Bet nav ļoti svarīgā aspekta drošības jautājumos – ātruma.

Zolitūdes traģēdijas dienā lielveikalā Maxima signalizācija tika atslēgta 37 reizes, liecina LETA rīcībā esošās ziņas par Zolitūdes traģēdijas krimināllietu.

Ticis konstatēts, ka traģēdijas dienā 2013.gada 21.novembrī lielveikalā strādāja vecākais apsargs un divi uzraugi, kuri norādīja, ka pēc signalizācijas nostrādāšanas viņi vērsās ar jautājumu pie vecākā apsarga par to, ko atbildēt Maxima darbiniekiem un veikala apmeklētājiem saistībā ar trauksmes signalizāciju.

Vecākais apsargs esot norādījis, ka viss ir kārtībā un darbiniekiem ir jāturpina strādāt. Tika konstatēts, ka vecākais apsargs neveica veikala telpu apsekošanu, bet 24 minūšu laikā centās atslēgt skanošo signalizāciju un izslēgt balss izziņošanu par evakuāciju. Apsargs signalizāciju atslēdzis 37 reizes, neveicot cilvēku evakuāciju, ne reizi nepārbaudot telpas, no kurām nāca trauksmes signāls.

Īpašuma apdrošināšana ir uzņēmumu saimniecības neatņemama sastāvdaļa, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt pārliecību – ja bizness cietīs zaudējumus nelaimes gadījumā, apdrošinātājs būs līdzās no nelaimes atklāšanas brīža līdz veiksmīgai darbības atjaunošanai, aktīvi iesaistoties nelaimes seku likvidēšanā. AAS BALTA Juridiskā īpašuma un garantiju risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns norāda – svarīgi jau pirmajā sarunā ar klientu izzināt viņa vajadzības, saprast, kas tieši šim uzņēmumam ir nepieciešams, noteikt prioritātes. Nav divu vienādu uzņēmumu – viss atkarīgs gan no nozares un darba specifikas, gan uzņēmuma izmēra un citiem individuāliem rādītājiem. Tomēr atcerēties dažus padomus par elementāru drošību būs vienlīdz noderīgi ikvienam uzņēmuma īpašniekam, saimniecības vadītājam vai tehniskajam direktoram neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un darba specifikas.

Katra trešā ugunsgrēka iemesls ir neatbilstoša elektroinstalācija vai tās nepareiza ekspluatācija. Visos uzņēmumos ir elektroinstalācija – bez tās neiztikt. Tā ir kā zirnekļa tīkls, kas ar laiku apaug ar jauniem pavedieniem. Nepaļaujies uz minimālajām likuma prasībām – regulāri uzaicini elektriķi veikt elektroinstalācijas pārbaudes, īpaši tad, ja uzņēmums aug un attīstās. Pat jauna datora pieslēgšana tīklam var izrādīties pēdējais piliens, izraisot elektroinstalāciju pārslodzi un ugunsgrēku. Pievērs uzmanību pēkšņam elektropatēriņa pieaugumam – tā var būt pirmā pazīme, ka no elektrības vadiem vai elektroiekārtām ir kāda strāvas noplūde vai vadu izolācijas bojājums.

Patlaban ir divas galvenās lietas - palīdzības sniegšana cietušajiem, un otra - galveno vainīgo amatpersonas saukšana pie atbildības. «Šī nevar būt situācija, kad nav neviena vainīgā,» Rīta Panorāmā pauda valdības vadītājs Valdis Dombrovskis.

Viņš pauda, ka svarīgi ir, lai izmeklēšana norit raiti un ar rezultātu. Premjers uzsvēra, ka ir jāstrādā maksimāli īsos termiņos.

Runājot par Būvinspekciju, kas tika iepriekš likvidēta, premjers skaidroja, ka tā iepriekš faktiski dublēja pašvaldību funkcijas, tādēļ lēmums par tās likvidāciju ir bijis pareizs.

Patlaban ir nepieciešama kontrole būvobjektos uz vietas. Viņš arī pauda, ka pašvaldībai, ka tam būtu bijis jādara pašvaldībai.

V. Dombrovskis skaidroja, ka ir jānodala divas vietas - pirmā ir konkrētie pārkāpumi, kas noveduši pie šīs traģēdijas; bet otrā ir izvērtēt sistēmisko regulējumu, un tas jau ir pašlaik uzdots Ekonomikas ministrijai. Tomēr sistēmiskais izvērtējums «nevar būt par iemeslu, lai atbildīgie izvairītos no jau esošo normu pildīšanas». Galvenais sistēmas izvērtējuma mērķis ir novērst tamlīdzīgas traģēdijas nākotnē, pauda V. Dombrovskis.

Blackstone bija nauda un gatavība veikt darījumu, par kuru bija vienošanās gan ar Telia, gan Latvijas valsti, bet tā netika izpildīta, jo darījums nenotika, pat nenosaucot iemeslu. Jautājums, kāpēc 2007. gadā nenotika Latvijas valstij un Zviedrijas Telia piederošo SIA Lattelecom kapitāldaļu pārdošanas darījums ASV investīciju kompānijai Blackstone, ir jāuzdod tā laika Ministru kabineta locekļiem, intervijā DB saka AS Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Fragments no intervijas

Ko nozīmē fakts, ka Blackstone investē miljardu Baltijā?

N. Melngailis: Tas ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, turklāt tās ir lielākās ASV investīcijas šajā reģionā. Nenoliedzami, ka tāda tirgus spēlētāja, kāds ir Blackstone, ienākšana Baltijā ir labs signāls citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem ieguldīt naudu šajā reģionā. Pieļauju, ka tas varētu izraisīt vismaz papildu interesi par iespējām ieguldīt šajā reģionā, tas galu galā var rezultēties ar investīciju pieplūdumu, kas vēl svarīgāks ir ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos.

Diemžēl t/c Galerija Centrs bieži notiekošās evakuācijas stipri negatīvi ietekmē ne vien KOLONNA (ēkā esošā salona un fitnesa centra) darbību un ieņēmumus, bet arī klientu labsajūtu, noskaņojumu un patērēto laiku. Kā pieredzējis un profesionāls uzņēmums, mēs, protams, darām visu iespējamo, lai mazinātu radītos sarežģījumus un reizēm arī zaudējumus.

Ņemot vērā mūsu uzņēmuma specifiku, atšķirībā no klienta iziešanas, piemēram, no veikala tirdzniecības zāles, daudz sarežģītāk un grūtāk ir evakuēt klientu, kuram ir uzsākta, piemēram, matu krāsošana vai ķermeņa masāža. Tā kā evakuācija notiek negaidīti un zibenīgi, ne darbinieki, ne klienti nevar paspēt pārģērbties vai savest sevi kārtībā, lai pēc tam varētu netraucēti doties turpmākajās dienas gaitās. Savukārt, darbiniekiem nav pietiekami daudz laika pienācīgi sagatavoties pakalpojuma pārtraukšanai, kas ir īpaši svarīgi, piemēram, matu krāsošanas gadījumā, kad pielietotajai krāsai ir noteikts iedarbības laiks, kuru, stipri paildzinot, var notikt nevēlami un pat kaitīgi procesi.

Francijas glābšanas dienesti ceturtdien evakuēja apmēram 1600 cilvēkus, galvenokārt kempingu iemītniekus, trijos valsts dienvidu departamentos, kur spēcīga lietus dēļ ir pārplūdušas upes, paziņoja iekšlietu ministrs Žerārs Kolons.

Evakuācijā un vietumis arī glābšanas darbos piedalījās vairāk nekā 400 ugunsdzēsēju un žandarmu, izmantojot helikopterus.

Stihija vissmagāk skāra Gāras departamentu, kur pārplūda Sēzas un Ardešas upes un tika evakuēti apmēram 750 cilvēku. Starp viņiem bija 119 bērni, tai skaitā daudzi no Vācijas, kas evakuēti no kempinga Senžiljēndeperolā.

Telekanāls BFM-TV ziņoja, ka ir pazudis bez vēsts 70 gadus vecs vācietis, kurš palīdzēja pieskatīt vācu bērnus šajā kempingā.

Domājams, ka viņu ar visu autofurgonu aizskalojusi dubļu straume.

Autofurgons tukšs un sadragāts vēlāk tika atrasts pie upes. Pazudušā vīrieša meklēšanā iesaistījušies nirēji.

Četri vācu bērni tika nogādāti slimnīcā ar hipotermiju Baņolas pilsētā pie Sēzas upes. Vēl seši citi cilvēki tika hospitalizēti ar viegliem ievainojumiem, vēstīja Gāras žandarmērija savā Facebook lapā.

Piektdien izsolē par trīs miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia manta, tostarp arī Ķemeru sanatorija, informēja maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics.

Izsolē piedalījās viens pretendents, kurš arī iegādājās sanatoriju. Tā ir Latvijā reģistrēta juridiska persona, taču pagaidām neko vairāk administrators neatklāja, norādot, ka izsoles uzvarētājam mēneša laikā jānorēķinās par pirkumu un tad tiks atklāta visa informācija.

«Patlaban izsoles uzvarētājs jau ir iemaksājis drošības naudu 503 000 eiro apmērā, līdz ar to tam atliek samaksāt aptuveni 2,5 miljonus eiro,» sacīja Kreics.

Pēc kārtas trešajā izsolē lietu kopības sastāvā tika izsolīti uzņēmumam Ominasis Latvia piederošie pieci nekustamie īpašumi Jūrmalā un kustamā manta, kas sastāv no gandrīz 15 000 pozīciju, kā arī grāmatām. Nekustamā īpašuma un kustamās mantas izsoles sākumcena bija noteikta 2,9 miljoni eiro.

Bojāgājušo ugunsdzēsēju glābēju mantiniekiem tiks izmaksāts vienreizējs pabalsts 50 tūkstošu latu apmērā, jo viņi dzīvību zaudēja, veicot savus darba pienākumus, informē Iekšlietu ministrija.

Lēmumi par kompensāciju izmaksu tiks sagatavoti divu nedēļu laikā.

Valsts arī apmaksās rehabilitācijas un ārstniecības pasākumus nelaimē cietušajiem ugunsdzēsējiem. Glābšanas darbu laikā cietušie ugunsdzēsēji saņems arī kompensācijas atbilstoši veselības bojājumu smaguma pakāpei.

Valsts policija (VP) par Zolitūdē notikušo nelaimes gadījumu ir sākusi kriminālprocesu pēc 239. panta 2. daļas par iespējamu būvniecības normatīvu pārkāpumu, kā rezultātā iestājušās smagas sekas. Tiek noskaidroti visi aculiecinieki, no kuriem tiek pieņemtas liecības. VP izmeklēšanas vajadzībām sākusi to vietu apskati, kuras apsekot atļāvuši glābēji.

«Atkāpjas tie, kas jūtas vainīgi,» atbildot uz jautājumu, vai Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) piemēram, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju, nebūtu jāseko arī kādam no veikala vadības, šodien preses konferencē pavēstīja Maxima Latvija vadītājs Gintars Jasinsks.

Jasinsks jūtoties atbildīgs, bet ne vainīgs - viņš varot cilvēkiem skatīties acīs. Pēc Maxima Latvija vadītāja sacītā, veikala darbinieki rīkojušies tā, kā viņiem šajā situācijā bija jārīkojas.

Jautāts, vai pēc šīs traģēdijas Maxima Latvija nav domājusi pamest Latvijas tirgu, Jasinsks teica, ka uzņēmums nav plānojis un neplāno pamest Latvijas tirgu.

Savukārt uz jautājumu, vai Maxima ir izjutusi sociālajos tīklos pieteiktā «boikota» iedarbību, Jasinsks paskaidroja, ka tam patlaban nav tikusi pievērsta uzmanība.

Atbildot uz jautājumu, vai Maxima veikalu apsardzes darbinieki ir sertificēti un pieredzējuši, neiedziļinoties detaļās, Jasinsks atbildēja apstiprinoši, norādot, ka veikalu apsardze ir apmācīta un sertificēta, kā arī to, ka apsardzes darbinieki tiekot sūtīti apmācībās, lai atjaunotu zināšanas un iemaņas, kas nepieciešamas dažādās ar drošības nodrošināšanu saistītās situācijās.

SIA Maxima Latvija apelācijas kārtībā pārsūdzējusi Rīgas apgabaltiesas pirmās instances 21.decembra spriedumu pirmajā civillietā, kas tiek izskatīta saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Uzņēmums uzskata, ka pirmās instances tiesa spriedumā nav ņēmusi vērā objektīvus lietas faktiskos apstākļus un pierādījumus, kā arī pieļāvusi būtiskas kļūdas, kuru rezultātā pieņemts prettiesisks spriedums, informēja pārstāvis Jānis Beseris.

Apelācijas sūdzībā uzņēmums norādījis uz vairākiem būtiskiem trūkumiem, kas esot saskatāmi pirmās instances tiesas spriedumā:

«Tiek ignorēts traģēdijas cēlonis – kļūdas ēkas jumta slodžu aprēķinos

Lai gan no lietā esošajiem materiāliem un pierādījumiem tiesa secina, ka traģēdijas un ēkas sabrukšanas iemesls ir kļūda ēkas jumta slodžu aprēķinos, tomēr par atbildīgu tiesa ir atzinusi ēkas nomnieku – Maxima Latvija, kurš ar būvniecības procesu nebija saistīts nevienā no tā tapšanas posmiem. Līdz ar to, pieņemot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ir izveidojusies absurda situācija, kad par vienas identificējamas personas pierādītām kļūdām atbildība tiek piemērota trešajai pusei.

Patlaban Gaismas pils būvnieki aktīvi strādā pie infrastruktūras ēkas būvdarbiem. Kā novēroja Db.lv, būvdarbi apgrūtinājuši ne tikai auto pārvietošanos, bet arī gājējiem un velosipēdistiem jārēķinās ar pamatīgu «šķēršļu joslu».

Akmeņu ielas un Mūkusalas ielas krustojuma apkārtnē gājēju ietves, ja tādas vispār ir atvēlētas, pēc pēdējo dienu lietavām ir klātas ne tikai iespaidīgām peļķēm, bet arī pamatīgiem dubļiem, kas izveidojušies, tur uzkrājoties būvgružu atliekām.

Piemēram, dodoties pa Akmeņu ielas kreiso pusi virzienā no Mūkusalas ielas, gājējiem vietas faktiski nav vispār. Lai pievarētu vairāku desmitu metru garo posmu, gar būvniecības zonu, gājējam, izvairoties no dubļiem un peļķēm, ir jāiziet uz ielas, kur pārvietojas automašīnas.

Bet, ejot pa Mūkusalas ielas labo pusi virzienā uz Salu tiltu, ir jāsamierinās brist pa dubļiem. Aculiecinieki stāsta, ka no dubļiem varot izvairīties, pieķeroties un lienot pa drāšu žogu, kas ierobežo būvniecības vietu.

Privātā lidaparāta traģiskajam negadījumam bija aculiecinieki, kas varētu palīdzēt šķetināt notikušā apstākļus, intervijā Latvijas Radio pirmdienas rītā sacīja Latvijas Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

«Ir pagājis pārāk īss laiks, lai varētu izvirzīt kādas sākotnējās versijas par notikuma cēloņiem, bet tuvāko dienu laikā laiks rādīs, vai izmeklētājiem būs galvenās versijas par notikuma iespējamiem iemesliem. Cik es zinu, notikumam ir bijuši arī aculiecinieki, kas palīdzēs sākt ātrāk šķetināt šī notikuma apstākļus,» sacīja Gorodcovs.

Sīkākas ziņas par pilota pieredzi Gorodcovs solīja sniegt dienas laikā

LNT raidījums Ziņas, svētdien vēstīja, ka Saldus novada Novadnieku pagastā svētdien nokritusi privātais lidaparāts, un bojā gājis tā pilots - iespējams, ar degvielas biznesu saistītā uzņēmuma Draudzība valdes priekšsēdētājs Jūlijs Kellers. Bojā gājušajam bijusi pilota licence un bijis ilggadējs lidošanas entuziasts.