Ja šobrīd sarīkotu konkursu par to, kuras ministrijas vadība ir pati despotiskākā, droši vien uzvarētu Ekonomikas ministrija. Proti, Valsts kontrole konstatējusi, ka šajā ministrijā un tās padotības iestādēs pagājušajā gadā izdevumi par virsstundu darbu palielinājušies par 460%. Ārprāts!
.jpg)
Nu, kā gan var tik zvērīgi izdzīt cilvēkus, liekot viņiem strādāt nepilnas piecas reizes vairāk?! Tiesa, pastāv arī zināmas aizdomas par šo virsstundu pamatotību. Var jau būt, ka šīs aizdomas ir vienīgi Valsts kontroles darbinieku nenovīdība, tomēr vairāk gan izskatās, ka tādējādi Ekonomikas ministrijas strādājošie ir izdomājuši, kā sev kompensēt liesajos gados jeb konsolidācijas procesā zaudēto ienākumu daļu.
Redz, ja, piemēram, valdības lēmumā ir teikts, ka algas ir jāsamazina par noteiktiem procentiem, tas ir jādara - no tā izvairīties ir grūti. Protams, Latvija var «lepoties» arī ar tādu talantu kā kādreizējā Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane, kura prēmijas pamanījās pārdēvēt par materiālajiem stimuliem un mierīgi turpināja tērēt nodokļu maksātāju naudu. Nav izslēgts, ka Ekonomikas ministrija ir mācījusies no šī piemēra, un tās pašas prēmijas nosaukusi par virsstundu darba samaksu. Nenoliedzami ir tas, ka cilvēkiem ir jāsaņem adekvāts atalgojums par savu darbu - arī tiem, kuri strādā valsts sektorā. Arī virsstundas cilvēkiem nedrīkst likt strādāt, par to attiecīgi nesamaksājot. Tajā pašā laikā nekādi neiet kopā divas dažādas ziņas… Pirmā - valsts budžets tiek konsolidēts pēdējos trīs gadus, šogad papildu konsolidācijas pasākumi vien biznesam un sabiedrībai kopumā izmaksā 50 milj. Ls, un vēl pat nav īsti skaidrības, par cik simtiem miljoniem latu būs jāsavelk jostas nākamgad. Otrā - uz valsts institūcijām šī konsolidācija, kā redzams, vairs neattiecas, jo to darbiniekiem atļaujas gan palielināt algas, gan arī maksāt naudu par nenotikušām virsstundām.
Runājot par Ekonomikas ministriju, gan jāteic, ka tā allaž izcēlusies ar sava veida oriģinalitāti. Piemēram, tieši pērn atklājās, ka šīs ministrijas telpās jau variākus gadus nesankcionēti strādā kaut kas starp skaistumkopšanas salonu un frizētavu, turklāt atbildīgās amatpersonas šajā sakarā tik veiksmīgi čakarējušas ministru Arti Kamparu, ka viņš par tādas eksistenci pat nebija nojautis. Nebūsim naivi, priekšniekam nezinot, var dabūt gatavu visu ko, bet piesegt frizētavu viņam pašā degungalā - tas jau ir meistarstiķis.
Iespējams gan, ka tieši šīs frizētavas kontekstā ir meklējams risinājums daudzajām virsstundām, ko it kā nostrādājuši attiecīgā resora darbinieki. Atklājās, ka ministrijā sniegtos pakalpojumus iecienījuši ministrijas darbinieki, kas tos izmantojot darba laikā, skaļi par to nerunājot. Tātad, ja darba laiks tika izmantots, lai pucētos… Kaut kad taču ir arī jāstrādā! Acīmredzot priekš tam bija domātas daudzās virsstundas, tādējādi, kā mēdz teikt tautā, nošaujot divus zaķus ar vienu šāvienu - sanāca gan safrizēties, gan arī vēl papildus naudiņu saņemt. Vienīgi nodokļu maksātāji to «nez kāpēc» negrib saprast.
