Kādu laiku atpakaļ Veselības ministrs Juris Bārzdiņš izteicās, ka Latvijai ir nepieciešamas diennakts aptiekas, precīzāk – nepieciešams daudzas reizes palielināt to skaitu. Tādējādi liekot noprast, ka jautājumam, kuru nespēj atrisināt paši uzņēmēji, valsts atradīs citus risinājumus. No kā, lielākā sabiedrības daļa saprata – piespiedīs ar varu.
Pašlaik ir uzaususi atkal jauna ideja – vajagot pašvaldību aptiekas, tās strādāšot bez pelņas un tāpēc, šķietami lētāk. Vēl tikko bija diskusija par valsts zāļu lieltirgotavu, tagad jau par pašvaldībām piederošām aptiekām. No vienas puses peļam valsti un sakām, ka esam zaudējuši ticību, no otras puses domājam par valsts iesaistīšanos uzņēmējdarbībā kā par paneceju. Tomēr šoreiz patiešām būtu vērts domāt racionāli un loģiski, nesasteidzot lēmumu pieņemšanas procesu.
Pamatojoties uz Valsts Zāļu aģentūras datiem, šobrīd 16 aptiekām ir izsniegtas licences, par tiesībām strādāt diennakti. No kurām 11 aptiekas atrodas Rīgā un 5 citās Latvijas pilsētās un novados.
Tomēr, lai steigtu izpildīt šķietami labu lietu – diennakts aptiekas, nebūtu par ļaunu domāt konstruktīvi. Pirmkārt, apkopojot informāciju par to vai tiešām aptiekas vajadzīgas. Otrkārt, uzzināt cik tas maksā? Treškārt, kā to izdarīt vislētāk un visām pusēm pieņemamāk.
Vispirms uzdosim jautājumu paši sev: kad es pēdējo reizi biji diennakts aptiekā? Un cikos tas bija? Vai 3:00? Cik reizes savā dzīvē esmu bijusi diennakts aptiekā? Un ko pirku? Par sevi varu teikt, ka es, 44 gadus veca 3 bērnu māte esmu bijusi diennakts aptiekā kādas divas reizes mūžā, pirmo reizi pirku klepus mikstūru savam dēlam un otro reizi pretsaaukstēšanās līdzekļus. Pie tam abas reizes bija ap 22:00. Kā liecina prakse, iedzīvotāji pērk medikamentus aptiekās pēc ārsta apmeklējuma, dienas (gaišajā) laikā. Mēdz būt akūtie izņēmumi, taču tie saistīti tikai ar temperatūru vai nepieciešamajiem pretsāpju līdzekļiem.
Noteikti jāsavāc konkrēti dati – cik, cikos un kas tiek pašlaik pirkts diennakts aptiekās. Esmu runājusi ar dažiem diennakts aptieku īpašniekiem un daudz nekļūdīšos, ja teikšu, ka pirkumi ir mazi, pārsvarā pērk bērnu autiņbiksītes un citus nebūt ne dzīvībai svarīgus medikamentus. Autiņbiksītes un kabatas lakatiņus var nopirkt arī degvielas uzpildes stacijās, medikamentiem var atrast ari citādus, pārdomātākus risinājumus. Piemēram: nodrošināt, ka viena aptieka uz noteiktu iedzīvotāju skaitu strādā līdz 24:00, arīdzan nodrošināt iespēju iegādāties noteiktus medikamentus pilsētas slimnīcā, traumpunktā, kur mediķi strādā diennakti tā vai tā, nodrošināt 24 h telefonu, kur dežūrētu viens farmaceits, kur var piezvanīt un dzīvībai svarīgā brīdī farmaceits aizbrauks uz aptieku izsniegt medikamentu.
Jāuzzina – cik maksā vienas aptiekas uzturēšana pa nakti. Svarīgi ir apzināties, ka galvenā izmaksa ir farmaceita alga, naktī tā ir jāmaksā dubultā. Esmu pārliecināta, ka pilna nakts darba nodrošināšana maksā vairākus tūkstošus latu mēnesī.
Nu un tad saliekam kopā patiesās vajadzības ar izmaksām un mēs redzēsim, ka vispareizāk ir pašvaldībām pieņemt politisku lēmumu, izsludināt konkursu uz finansējumu uz kuru var pretendēt jebkura aptieka un būs diennakts aptiekas atbilstoši vajadzībām. Vienkārši. Un pašvaldību aptiekas, kas nevar zināt kā tiks pārvaldītas, apmaksātas un kuru dēļ jāmaina likumi, absolūti nav vajadzīgas.