2017. gada aprīļa beigās Latvijā plānota jaunā izklaides parka Avārijas brigāde atklāšana. Par ideju, tās īstenošanu un finansējuma piesaisti intervijā biznesa portālam db.lv stāsta pārstāvis Mārtiņš Brezauckis.

Jaunais izklaides parks būs paredzēts ģimenēm ar bērniem līdz 14 gadu vecumam. Parka teritorija aptver vairāk nekā 24 ha un tas atradīsies Lielvārdes novadā, autoceļa Tīnūži - Koknese malā, pretī nobrauktuvei uz Lēdmani. Parks piedāvās Avārijas brigādes pilsētiņu, dinozauru taku, ūdens spēļu laukumu, leļļu taku. Tāpat parkā būs virvju trase, mazā autoskola bērniem, karuseļi un piepūšamās atrakcijas.

- Kad radās ideja par šāda atrakciju parka projektu? Cik ilgs ir bijis process no idejas līdz tās īstenošanai?

Ideja par to, ka Latvijā vajag savu tematisko atpūtas parku radās jau 2014.gadā, kopā ar bērniem apmeklējot dažādus atpūtas un izklaides objektus ģimenēm. Bet skaidrāka vīzija par to, ko tieši un kādā veidā attīstīt, izkristalizējās tikai 2015. gada vidū. Tad arī pieņēmu lēmumu pilnā mērā veltīt savu darbu šim projektam. Viens no uzstādījumiem sev bija radīt tādu parku, kurā būtu patīkami pavadīt brīvo laiku un atgriezties tur atkārtoti. Parka pirmo posmu atklāsim 2017. gada pavasarī.

#Kopumā 2018. gada sezonas investīcijas ir plānotas robežās no EUR 500 000 - EUR 900 000

Pirmo sezonu izklaides parks «Avārijas brigāde» (ABpark) noslēdzis ar vairāk nekā 86 000 apmeklētāju, ko parka idejas autors Mārtiņš Brezauckis vērtē kā ļoti labu rezultātu. Viņš biznesa portālam db.lv atklāj, ka nākamajā sezonā nedaudz sadārdzināsies parka ieejas biļetes.

Mārtiņš Brezauckis atbild uz biznesa portāla db.lv jautājumiem:

Kā Tu vērtē aizvadīto, pirmo sezonu? Kad tā noslēdzās?

Īsā atbilde ir – labi!

Protams, šī bija tāda kā mācību sezona visiem - gan pašam, gan kolēģiem, darbiniekiem, apmeklētājiem. Pozitīvā ir daudz vairāk nekā negatīvā, jo nepārtraukti sekojām atsauksmēm, novērsām nepilnības, uzlabojām visu, kas ir uzlabojams. Esam paši ieviesuši dažādas jaunas pieejas organizatoriskiem procesiem, lai apmeklētāju pieredze būtu maksimāli pozitīva. To noteikti vislabāk spēja novērtēt tie, kas parku apmeklēja atkārtoti, un tādu nebija mazums, katru reizi tas bija arvien jaunā kvalitātē.

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Valstī valdošais atkusnis veicina to, ka uz autoceļiem pastiprināti veidojas bedres, uzsver VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Periodā no 1. līdz 9. februārim VAS Latvijas autoceļu uzturētājs jau ir salabojis 1229 m² avārijas bedru par kopējo summu 65 250 eiro. Savukārt kopš gada sākuma kopumā jau ir salaboti vairāk kā 1800 m² avārijas bedru, no tiem 35 % jeb 650 m² janvārī, bet 65 % jeb 1229 m² – no februāra sākuma līdz 9. februārim.

Atkušņa ietekmi uz bedru veidošanos uzskatāmi uzrāda janvāra statistika – no 1. līdz 24. janvārim uz valsts ceļiem tika konstatēti tikai 49 m² avārijas bedru, savukārt janvāra pēdējā nedēļā, kad iestājās atkusnis, tika labots jau 601 m² bedru.

Ziemas atkušņa apstākļos uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Laikā, kad gaisa temperatūra dienā ir virs nulles, bet naktī – zem, šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas, neatkarīgi no laika apstākļiem, to aizpildīšana ar auksto asfaltu ir pieļaujama arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli.

Latvijas dzeldzceļš (LDz) no kravas vilciena avārijas vietas Naujienes pagastā izvedis lielāko daļu vagonu atlūzu un trīs cisternas.

LDz darbiniekiem 12. janvārī darbiem atvēlētajā laikā no pulksten 9 līdz pulksten 15 izdevies pacelt trīs cisternas, novietot tās uz sagatavotajiem dzelzceļa ratiņiem un aizvest no avārijas vietas. Darbiem tiek izmantots lielas jaudas celtnis, cisternas ir jāpaceļ ar visu saturu, jo tā izsūknēšanu avārijas vietā nav iespējams veikt.

Avārijas vietas atbrīvošana no atlūzām un cisternām turpināsies līdz 19. janvārim.

LDz 11. janvārī vienojās ar uzņēmumu VKB-Serviss par vides glābšanas plāna izstrādi un paredzēto glābšanas darbu veikšanu dzelzceļa avārijas seku likvidēšanai. Uzņēmums veiks avārijas radītā piesārņojuma izpētes un sanācijas darbu programmas izstrādāšanu un saskaņošanu tiesību aktos noteiktajā kārtībā, grunts un gruntsūdens sanācijas darbu veikšanu un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu dzelzceļa avārijas vietā Naujenes pagastā, Daugavpils novadā.

Valsts kontroles (VK) pabeigtajā SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) revīzijas ziņojumā kā būtiska problēmsituācija, kas skar visus pārvaldniekus, iezīmēta dzīvojamo māju remontdarbu finansēšana no pārvaldnieka puses, norāda RNP Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma

Viņa skaidro, ka atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam dzīvojamo māju pārvaldniekam jānodrošina pamatpakalpojumu (apkure, ūdens un elektrība) sniegšana, kā arī jānovērš avārijas situācijas neatkarīgi no tā, vai konkrētai dzīvojamai mājai ir tam nepieciešamais finansējums. RNP informēja VK, ka uzņēmums priekšfinansē atsevišķu dzīvojamo māju remontus, kā arī nodrošina visām dzīvojamām mājām pamatpakalpojumus no saviem līdzekļiem un nevis citu dzīvojamo māju remontdarbiem uzkrātajiem līdzekļiem.

RNP norāda, ka maziem apsaimniekotājiem brīvu finanšu līdzekļu nodrošināšana likuma prasību izpildei varētu būt nozīmīga problēma, kas var novest pie dzīvojamo māju uzkrāto līdzekļu izmantošanas citu dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu nodrošināšanai.

Strauja kustības virziena maiņa, neparedzami apgriešanās manevri, nesaprotama bremzēšana, kas samulsina aizmugurē braucošā spēkrata vadītāju, neparedzama un pēkšņa manevra uzsākšana, ar vienlaicīgu pagrieziena rādītāja ieslēgšanu, ir tikai dažas no klasiskām situācijām, kuras var novērot uz Rīgas ielām un ne tikai. Šādu situāciju rezultātā būtiski samazinās satiksmes drošības līmenis kardināli palielinot iespējamo avārijas situāciju skaitu.

To, ka šādas nekonsekventas darbības arvien pieaug, var vērot ne tikai Rīgas ielās, bet arī uz Latvijas lielceļiem, ko atzīst arī paši autovadītāji, no kuriem 48% norāda, ka pagrieziena nerādīšana ir kļuvusi par masu pārādību. Savukārt vēl 25 % norāda, ka tā ir mazsvarīga darbība, tādējādi uzskatot, ka brīdināšana par manevra veikšanu ir tehniska prasība nevis pašsaprotama rīcība, kura ļauj pasargāt sevi no iespējamas avārijas. Savukārt, vaicājot, vai strauja manevra veikšana bez iepriekšēja brīdinājuma traucē, 55% autovadītāju atzīst, ka šādas darbības pat ir ļoti bīstamas, un vēl 41% tās šķiet ļoti kaitinošas, jo no reālām avārijas situācijām ļauj izvairīties tikai pieredze.

Šonakt Liepājā izdevies apturēt notekūdeņu noplūdi jūrā un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbība atjaunota pagaidu režīmā, aģentūru LETA informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Pašlaik situācija ar notekūdeņu ieplūšanu jūrā atrisināta un tie vairs neiztek ārpus attīrīšanas iekārtām, apgalvo pašvaldība.

Patlaban iedarbināti septiņi sūkņi, kas pārpumpē notekūdeņus, apejot sagruvušo priekšattīrīšanas bloku, lai novērstu neattīrītu notekūdeņu nokļūšanu jūrā.

Papildināta - Liepājā vidē noplūduši aptuveni 1250 kubikmetri neattīrītu notekūdeņu 

Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas rezultātā vidē noplūduši aptuveni 1250...

Pēc Lazdānes vārdiem, SIA "Liepājas ūdens" darbinieki kopā ar ekspertiem kopš avārijas brīža meklēja tehniskos risinājumus konstrukciju atjaunošanai. Šajā laikā bija apturēta notekūdeņu novirzīšanu uz bojāto rezervuāru un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Savāktie notekūdeņi iespēju robežās tikuši uzkrāti cauruļvados, spiedvados un sūkņu stacijās.

Pašvaldības pārstāve klāstīja, ka šodien turpināsies avārijas seku novēršanas darbi, sagruvušās sienas tehniskā ekspertīze un iemeslu skaidrošana kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes ekspertiem. Tāpat tiek veiktas ūdens analīzes un sekots līdzi ūdens kvalitātes izmaiņām.

Arī Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģiona pārvaldes vadītāja Evita Šestakova intervijā TV3 atzina, ka neattīrīto notekūdeņu noplūde jūrā pie Liepājas ir pārtraukta. Viņa stāstīja, ka vakar vakarā VVD saņēma ziņu no SIA "Liepājas ūdens", ka ir sākta notekūdeņu sūknēšana uz attīrīšanas iekārtām.

Jautāta, cik ilgi vēl varētu saglabāties Liepājas pusē noteiktais aizliegums peldēties jūrā, Šestakova atbildēja, ka pagaidām vēl tiek ņemtas analīzes un iepriekš noteiktie ierobežojumi paliek spēkā līdz brīdim, kad publiski tiks izziņota cita informācija.

Pēc sākotnējām aplēsēm, jūrā vairāk nekā diennakts laikā varētu būt noplūduši ap 12 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu, tomēr šie dati vēl tiks precizēti.

Lūgta komentēt notikušās vides avārijas nopietnību, Šestakova atbildēja, ka jūrā noplūdušo neattīrīto notekūdeņu daudzumu nevar nosaukt ne par mazu, ne lielu, taču viņa salīdzināja, ka, piemēram, Rīgā lielu lietavu periodā Daugavā nokļūst ap 50 000 līdz 80 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu vienā reizē, kas ir krietni vairāk nekā Liepājā notikušās avārijas laikā.

VVD pārstāve gan uzsvēra, ka tagad ir ļoti svarīgi saprast, kādi bija notekūdeņu attīrīšanas būves sagrūšanas cēloņi, lai nākotnē nepieļautu līdzīgas avārijas atkārtošanos.

Kā ziņots, svētdienas pievakarē Liepājā, Šķēdē sabrukusi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.

VVD aprēķinās Liepājas attīrīšanas iekārtās notikušās avārijas rezultātā videi nodarīto kaitējumu un vērtēs amatpersonu atbildību.

Kā pirmdien skaidroja SIA "Liepājas ūdens" vadītājs Andis Dejus, tehniskā konstrukcija līdz šim bija tāda, ka abas sekcijas darbojās kopā, tādēļ tagad ir jārada tehniskais risinājums, lai tās atdalītu. Pieņemts lēmums būvēt kanalizācijas vadu, kas apietu sagruvušo sekciju.

Būve ir celta 2009.gadā. Ņemot vērā, ka tā ir virszemes būve, speciālisti to apsekojuši katru dienu, un nekas neesot liecinājis, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena varētu atdalīties.

Tiešu draudu cilvēku veselībai avārijas rezultātā nav, bet iedzīvotāji aicināti tuvāko dienu laikā izvairīties no peldēšanās Liepājas apkārtnē, īpaši Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, jo straumes virzās uz turieni. Atbildīgie dienesti veic ūdens paraugu monitoringu, lai sekotu līdzi ūdens kvalitātei.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) vienojies ar uzņēmumu VKB-Serviss par vides sanācijas plāna izstrādi un paredzēto sanācijas darbu veikšanu 8. janvārī notikušās dzelzceļa avārijas seku likvidēšanai.

Uzņēmums veiks avārijas radītā piesārņojuma izpētes un sanācijas darbu programmas izstrādāšanu un saskaņošanu tiesību aktos noteiktajā kārtībā, kā arī grunts un gruntsūdens sanācijas darbu veikšanu un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu dzelzceļa avārijas vietā Naujenes pagastā, Daugavpils novadā.

LDz norāda, ka paraugi piesārņojuma noteikšanai jau ir paņemti un drīzumā paredzēts paņemt grunts paraugus avārijas vietā, lai noteiktu tās piesārņojuma pakāpi.

Izplūdušo vielu apjoms pagaidām precīzi nav aprēķināts, tomēr pagaidām zināms, ka ir izplūdušas 120 tonnas ar tehnisko šķīdinātāju un viena cisterna ar minerālsmērvielu.

Svētdienas naktī notikušās avārijas sekas Rīgas brīvostas akvatorijā - Maltas kuģa Bitten Theresa avārijas rezultātā izplūdusī eļļa Mīlgrāvja kanālā - pilnībā likvidētas jau 9.janvāra vakarā. To apgalvo bīstamo atkritumu apsaimniekotāji SIA Eko Osta.

Ekoloģiskā katastrofa Latgalē aizēnojusi šā gada lielāko ekoloģisko nelaimi galvaspilsētā, Rīgas brīvostas teritorijā, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzija. No piestātnē ieskrējuša kuģa Daugavā esot ieplūdusi tonna eļļas.

Kuģa īpašniekam draudot pat 10 tūkstoš latu liels naudas sods, bet vides uzraugus vairāk uztrauc eļļas savācēju - uzņēmuma Eko osta nepietiekamā reakcija, ziņoja televīzija.

«Publiski izskanējušais paziņojums par to, ka avārijas seku likvidēšana ir bijusi novēlota, nav objektīvs, jo šajā gadījumā runa ir par pilnīgu citu vēsturisku piesārņojumu, kas ik pa brīdim tiek konstatēts ostā,» akcentē Eko Osta.

Dīzeļdegviela, kas naktī uz otrdienu noplūda no cauruļvada Polocka-Ventspils Lietuvā pie Latvijas robežas, paspējusi nonākt arī tuvējā meliorācijas grāvī, bet tālāku tās izplatīšanos aizturējis bebru aizsprosts, ko glābēji vēlāk papildinājuši ar zemes valni, trešdien raksta avīze Lietuvos rytas.

Roķišķu rajona Jodupes pašvaldībā, kas atrodas netālu no Aknīstes Latvijā, izsludināts ārkārtas stāvoklis. Pēc Lietuvas mediju ziņām, avārija notikusi pāris kilometrus no robežas.

Rajona ārkārtējo situāciju komiteja uzskata, ka naftas kompānijas Orlen Lietuva speciālisti būtu varējuši ķerties pie avārijas seku likvidēšanas enerģiskāk, taču acīmredzot sākumā nav pienācīgi novērtējuši tās mērogus.

Šobrīd viņi gan darījuši visu iespējamo, lai piesārņojumu apturētu, tomēr, kā atzīmē laikraksts Respublika, degviela sasūkusies zemē, nonākusi drenāžas sistēmā, un pastāv bažas, ka tā varētu sasniegt arī aptuveni kilometru attālo Mēmeles pieteku Vīžonu, ko līdzīga nelaime piemeklēja arī pagājušā gada pavasarī.

Īrijas Aviācijas pārvaldes uzsākusi izmeklēšanu saistībā ar apsūdzībām, ka zemo cenu aviokompānija Ryanair pasažieriem, par sēdēšanu pie avārijas izejām, pieprasa papildus maksu 10 britu mārciņu apmērā.

Ceļotāju vidū šīs vietas ir ļoti iecienītas, jo nodrošina papildus vietas kājām. Tas licis Ryanair ieviest maksu par sēdēšanu šajās vietās, vēsta Lielbritānijas laikraksts Telegraph. Pasažieriem, kas sēž šajās vietās, jāprot atvērt arī avārijas izejas.

Tomēr, nereti pasažieri atteikušies piekrist papildus maksai un daudzi Ryanair lidojumi notikuši ar tukšām vietām pie avārijas izejām. Savukārt pasažieriem, kuri sēž tuvākajās rindās, lūgts iepazīties ar avārijas durvju atvēršanas procedūru. Pasažieri apgalvojuši, ka nespēj pienācīgi saprast avārijas durvju atvēršanas instrukcijas, ja nesēž to tuvumā.

Avārijā uz Grobiņas-Ventspils šosejas cietusī Liepājas Simfoniskā orķestra vijolniece Elvita Polloka vēl nav vērsusies ar prasību pret ceļu apsaimniekotāju atlīdzināt viņai avārijā nodarītos zaudējumus, jo tie vēl nav aprēķināti, informēja Polloka.

Polloka vācot pierādījumus par avārijas apstākļiem un, kad būs aprēķināti zaudējumi, vispirms vērsīsies ar prasību pie ceļu apsaimniekotāja un, ja saņems atteikumu, arī tiesā.

Kā pastāstīja Polloka, viņa pašlaik ārstējot avārijā gūtos ievainojumus. Vijolniece prognozē, ka šis process var ilgt pusotru līdz trīs gadus, un pat pieļauj, ka nevarēs vairs spēlēt vijoli. «Vienu pirkstu, kas man nepieciešams spēlēšanai, vēl joprojām nevaru pakustināt,» pastāstīja vijolniece. Polloka uzsver, ka atveseļošanās process būs garš un līdz ar to arī viņai nodarīto zaudējumu summa nebūšot maza.

Vijolniece ir nepatīkami pārsteigta par policijas agresīvo reakciju pēc negadījuma, kad policijas amatpersonas apgalvoja, ka vijolniece pati vainojama pie avārijas izraisīšanas, it kā pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu - 50 km/h.

Līdz pirmdienas rītam glābējiem nav izdevies atrast nevienu cilvēku no lidmašīnas, kas svētdienas vakarā avarēja Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota.

Meklēšanas darbi noritējuši visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzas gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu.

Subbota stāstīja, ka, saskaņā ar glābēju rīcībā esošo informāciju, lidmašīnā bijuši četri cilvēki, bet sakari ar lidaparātu pazuduši jau ilgu laiku pirms avārijas.

Meteoroloģiskie laika apstākļi meklēšanas darbiem patlaban esot diezgan labvēlīgi. Drīzumā virs avārijas vietas pacelsies Valsts robežsardzes helikopters, bet pēc tam tiks lemts par to, kā īstenot tālākos meklēšanas darbus, pastāstīja Subbota, piebilstot, ka cer uz dienasgaismas palīdzību meklēšanā.

Pēdējos gados gan Latvijā, gan ārvalstīs uzdarbojas mērķtiecīgi organizētas grupas, kas izkrāpj apdrošināšanas atlīdzības. Lai to panāktu, speciāli tiek inscenētas avārijas, tiek iesaistīti citi autovadītāji, atklāj Ergo Atlīdzību regulēšanas nodaļas vadītājs Ivars Vismanis.

«Piemēram, esam identificējuši krāpšanas shēmu, kurā noziedzīgi grupējumi inscenē avārijas nolūkā izkrāpt apdrošināšanas atlīdzību, iesaistot tajās arī kādu nejaušu ceļu satiksmes dalībnieku. Šajā shēmā iecerēts inscenēt negadījumu tā, lai divas automašīnas noteikti saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, viena saskaņā ar OCTA polisi, otra – KASKO. Pirmā braucošā automašīna veic strauju bremzēšanas manevru, kā dēļ nākamā, nejauši iesaistītā, nevarot izvairīties no sadursmes, ietriecas un bojā priekšā esošā auto aizmugurējo daļu. Ja tomēr šīs otrās automašīnas vadītājs paspēj nobremzēt, sadursmi nodrošina aiz tās braucošā trešā automašīna, bez bremzēšanas ieskrienot priekšā esošajā auto un ar sitienu ietriecot to pirmajai automašīnai aizmugurē. Automašīnu skaits un izvietojums šajā shēmā var mainīties,» stāstīja I. Vismanis.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) darbinieki 16. janvārī pabeidza bojāto cisternu izvešanu no 8.janvārī notikušās avārijas vietas pie Kraujas stacijas.

Visas cisternas nogādātas uzņēmumā Daugavpils siltumtīkli, kur, veicot sildīšanu, tiks izsūknēts cisternu saturs, lai to pārlietu citās sagatavotās cisternās un atlikumu nogādātu īpašniekiem.

Šobrīd ar speciālu vakumsūkni no aizsargtranšejām, kuras LDz darbinieki izveidoja avārijas naktī, lai novērstu bīstamo vielu iesūkšanos augsnē, tiek izsūknēts izlijušais šķīdinātājs un minerālsmērviela.

Paredzēts paņemt arī grunts un ūdens paraugus no speciāli izveidotajām kontroles akām.

LDz darbinieks, kurš piedalījās avārijas seku novēršanā un 11.janvāra vakarā ar sūdzībām par sliktu pašsajūtu vērsās Daugavpils slimnīcā, 13.janvārī no slimnīcas izrakstīts un jau atgriezies darbā.

Rīgas Centrāltirgus (RCT) teritorijā esošās piegādes zonas kanālmalas avārijas stāvokļa dēļ varētu tikt apturēts teju 30 miljonus eiro vērtais Rīgas kanālmalas revitalizācijas projekts, liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas darba kārtībai pievienotie dokumenti.

Pilsētas attīstības departamenta īstenotais kanālmalas atjaunošanas projekts sastāv no diviem posmiem - RCT kanālmalas infrastruktūras un publiskās ārtelpas sakārtošanas un RCT pazemes pagrabu pārbūve uzņēmējdarbības veicināšanai.

Pirmā projekta vērtība ir 13,35 miljoni eiro, no kuriem 2,75 miljonus eiro bija plānots piesaistīt no ES fondiem, 1,3 miljonus - no valsts budžeta, bet 9,29 miljonus eiro - no pašvaldības budžeta. Savukārt kanālmalas infrastruktūras un publiskās ārtelpas sakārtošanas projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 16,65 miljoni eiro apmērā. 2,42 miljonus eiro plānots piesaistīt no ERAF, 1,9 miljonus eiro piešķirtu valsts, bet 12,32 miljonus - pašvaldība.

Otrdien visu pasauli pāršalca satraucoša ziņa par Polijas aviokompānijas LOT Boeing 767 lidmašīnas veikto avārijas nosēšanos Varšavas lidostā. Lidmašīnai bija problēmas ar vienu no šasijām, tāpēc lidaparāts bija spiests nosēsties uz «vēdera». Incidentā netika savainots neviens cilvēks, bet lidmašīnas pilots izpelnījies Polijas apbrīnu, jo daudzi pasažieri esot domājuši, ka lidaparāts veic nolaišanos kā ierasts.

Tāpat šonedēļ (piektdien) ar problēmām saskārās Austrālijas aviokompānijas Qantas lidmašīna, kas devās no Singapūras uz Londonu, bet dzinēja problēmu dēļ bija spiesta veikt avārijas nosēšanos Dubaijā. Nelaime atgadījās arī ar Singapore Airlines lidaparātu, kas ceturtdien, nosēžoties Minhenē, nobrauca no skrejceļa. Ceturtdien Polijā pacelšanās laikā citai LOT lidmašīnai atvērās vējstikls un lidmašīna bija spiesta veikt avārijas nosēšanos. Minētajos gadījumos cilvēki netika cietuši.

Lai gan liekas, ka aviācijas nozare šo nedēļu aizvadījusi visai dramatiski - Db.lv izpētīja, ka šie notikumi aviācijā nav nekas ārkārtējs. Kopumā šonedēļ (līdz piektdienas pēcpusdienai), pēc Aviation Herald datiem, civilajā aviācijā pasaulē notikuši 19 dažādi incidenti – sešas lidmašīna saskārušās ar dzinēju problēmām vai to apstāšanos, vienā lidmašīnā izcēlies ugunsgrēks pilotu kabīnē, vienā samazinājies spiediens salonā, kas tai licis atgriezties lidostā, vienai lidmašīnā lidojuma laikā nolūzis fizelāžas gabals, bet vēl kādā izcēlies kautiņš starp pasažieriem.

Iedomājoties situāciju, kad ēkā ir izcēlies ugunsgrēks, cilvēkus visbiežāk pārņem panika. Pat ja tas ir apsargs ar vairāku gadu desmitu darba pieredzes bagāžu. Pat ja tas ir pieredzējis profesionālis cilvēku drošības jautājumos. Jo nav divu vienādu situāciju, nav divu vienādu risinājumu. Katrs avārijas situācijas gadījums ir skatāms individuāli un to ietekmē dažādi faktori, sākot no cilvēciskām kļūdām, beidzot ar nepareizu avārijas situācijas novērtēšanu.

Atbilstoši Latvijas būvnormatīvu prasībām automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas ir obligātas publiska rakstura ēkās un būvēs. Ikdienas dodoties savās gaitās - ejot iepirkties, apmeklējot kinoteātri vai ieejot biroja ēkā - redzam vai jūtam, ka mūs vēro - lielākajā daļā publisko ēku nu jau ir uzstādīta arī videonovērošana un mūsu gaitām seko videokameras. Tas ir tikai loģiski, jo apsargs ir viens, labi – varbūt divi, pieci un desmit, tomēr viņi nevar vienlaikus atrasties piecdesmit vietās. Runājot līdzībās var teikt, ka videokameras ir apsargu acis.

Tajā pašā laikā videonovērošana, lai arī ir būtisks cilvēku drošības atbalsta instruments, nav atrisinājums visām problēmām. Ja ēkā ir uzstādīta ugunsgrēka atklāšanas signalizācija, kura tiek teksta veidā parādīta uz paneļa ar norādītu telpas numuru, bet nav grafiskā veidā attēlota datorā, kas atvieglotu tās pārraudzīšanu, un ēkā ir ierīkota arī videonovērošanas sistēma, kura ir ar vienu monitoru, tad problēmu saasina tas, ka objektā ir ap piecdesmit videokameru. Jo gadījumā, ja kādā no telpām iedarbojas ugunsgrēka trauksme, sargs nevar operatīvi novērtēt situāciju ar videonovērošanas sistēmu. Viņš šajā laikā ir aizņemts ar ugunsdzēsēju izsaukšanu un cilvēku evakuācijas organizēšanu. Dzīvē tas izskatītos aptuveni šādi. Ēkā ir nostrādājusi signalizācija, uz sienas ir panelis, kurā apsargs skatās, kas tā ir par telpu – aha, 3. stāvs, 309. telpa. Pēc tam ar pirkstu velk līdzi – hmm, uz šo telpu attiecas 40. kamera. Atrod 40. kameru un tikai tad redz telpu, kurā ir nostrādājusi signalizācija. Apsargs nevar kvalitatīvi darīt vairākas lietas vienlaikus – zvanīt ugunsdzēsējiem, evakuēt cilvēkus un skatīties, kas notiek telpā. Bet – šādos gadījumos ļoti svarīgs ir tieši ātrums. Šajā scenārijā ir viss – divas drošības sistēmas, profesionāls apsargs. Jā, arī cilvēciskais faktors. Bet nav ļoti svarīgā aspekta drošības jautājumos – ātruma.

Šā gada janvārī ziemas ceļu uzturēšanas darbiem saskaņā ar operatīvajiem datiem ir izlietoti 8,069 miljoni eiro, informē VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU).

Pērn janvārī tika izlietoti 8,834 miljoni eiro.

2015. gada janvāri vairāk raksturoja ceļu apledojums, tāpēc slīdamības likvidēšanai, kaisot ceļus ar sāli vai smilti, iztērēja 5,008 miljonus eiro, bet ceļu attīrīšanai no sniega – 3,360 miljonus eiro. Savukārt šogad janvāris bija bagāts ar sniegu, tāpēc slīdamības likvidēšanai iztērēti 3,138 miljoni eiro, bet ceļu attīrīšanai no sniega – 4,773 miljoni eiro. Atšķirīgs finansējums janvārī iztērēts arī rievu izveidei uz apledojušiem autoceļiem. Pērn tie bija 465 127 eiro, šogad – 157 841 eiro.

Šobrīd, iestājoties atkusnim, uz valsts autoceļiem joprojām notiek ziemas uzturēšanas darbi, taču galvenokārt ceļu uzturētāji nodarbojas ar avārijas bedru lāpīšanu. Ziemas atkušņa apstākļos uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Pašreizējos laika apstākļos, kad gaisa temperatūra dienā ir virs nulles, bet naktī – zem, šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas, neatkarīgi no laika apstākļiem. Bedru aizpildīšana ar auksto asfaltu ir pieļaujama arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli, skaidro LAU.

Valdība otrdien vienojās no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Labklājības ministrijai (LM) piešķirt 125 tūkstošus eiro, lai nodrošinātu valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) Vidzeme filiāles Allaži avārijas stāvoklī esošās ēkas tehniskā projekta izstrādi un rekonstrukcijas uzsākšanu, informē LM.

VSAC Vidzeme, veicot priekšizpēti veselības punkta izveidei, filiāles Allaži administrācijas ēkā konstatēja deformācijas vietas. Tās bez rekonstrukcijas un nostiprināšanas varētu apdraudēt klientu un darbinieku drošību.

LM uzsver, ka jautājuma risināšana ir neatliekama, jo VSAC Vidzem” filiāles Allaži avārijas situācijā esošajā ēkā ir izvietoti ne tikai klienti, bet tā vēsturiski veidota un izmantota, kā vienots ēku komplekss, kas nodrošina pakalpojumus visiem filiāles klientiem. Minētā ēka sastāv no trīs korpusiem, kuros izmitināts 71 klients, ierīkots kopējais ēdināšanas bloks, ieskaitot virtuvi, pārtikas noliktavu, ēdamzāli, un nodrošināta sabiedriskā dzīve aktu zālē visiem 178 filiāles iemītniekiem.

Noslēgusies Latvijas energokompānijas Latvenergo TEC-2 avārijas kurināmā saimniecības rekonstrukcija, kas kopumā izmaksāja 4,142 miljonus eiro, informē AS Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa.

Rekonstrukcijas laikā tika veikta divu no četrām esošajām mazuta uzglabāšanas rezervuāru pārbūve dīzeļdegvielas uzglabāšanai, pārbūvēta esošā dzelzceļa cisternu noliešanas estakāde dīzeļdegvielas pieņemšanai, izbūvēta jauna dīzeļdegvielas sūkņu stacija, pārbūvēta esošā ugunsdzēsības sistēma, kā arī izbūvēti jaunie tehnoloģiskie cauruļvadi no dzelzceļa estakādes līdz uzglabāšanas rezervuāriem un no rezervuāriem līdz esošai ūdens sildīšanas katlu mājai.

Kompānijā skaidro, ka iekārtu modernizācija Latvenergo koncernā ir aktuāla gan no efektivitātes, gan vides aizsardzības viedokļa. Ņemot vērā tehniskos, ekonomiskos un vides aizsardzības aspektus, Latvenergo koncerns rekonstruēja Rīgas TEC-2 avārijas kurināmā saimniecību un mazuta (rezerves kurināmā) izmantošanu aizvietoja ar videi draudzīgāku kurināmo - dīzeļdegvielu. Rekonstrukcijas būtiskākie ieguvumi - mazāka Rīgas TEC-2 piesārņojošo vielu emisija gaisā rezerves kurināmā izmantošanas laikā, kā arī resursu patēriņš kurināmā saimniecības uzturēšanai.

Vakar autovadītāji, izmantojot iespēju braukt bez maksas sabiedriskajā transportā, uzrādot automašīnas reģistrācijas apliecību jeb tā dēvēto tehnisko pasi, veikuši 11 tūkstošus braucienu, Db.lv stāstīja Rīgas Satiksmes (RS) pārstāvis Viktors Zaķis.

Db.lv jau rakstīja, ka sniegputeņa laikā Rīgā autovadītāji, uzrādot transportlīdzekļa tehnisko pasi, varēs izmantot sabiedrisko transportu bez maksas. Par derīgām braukšanai sabiedriskajā transportā tiks uzskatītas arī, tās tehniskās pases, kuras izsniegtas uz līzinga kompāniju, citu ģimenes locekļu vai citu personu vārda. Pašvaldība informēs par prognozēto snigšanu jau iepriekšējā dienā, un informāciju, kad šādi atvieglojumi stājas spēkā un tiek pārtraukti, varēs atrast pašvaldības interneta vietnēs sniegs.riga.lv, riga.lv, kā arī par to tiks informēti plašsaziņas līdzekļi.

Piektdien, 13. maijā, pulksten 16 uz Liepājas - Ventspils šosejas plānota miermīlīga autovadītāju protesta akcija, lai parādītu Satiksmes ministrijai, ka autovadītāji nav mierā ar ceļa stāvokli.

Iecerēts, ka autovadītāji pulcēsies uz Grobiņas – Ventspils šosejas pie krustojuma ar ceļu, kas ved uz Vērgali. Spēkratus plānots novietot brauktuves malās, ziņo portāls liepajniekiem.lv. Akcijas laikā paredzēts noskaidrot, kuri autovadītāji ir gatavi iesniegt pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā un atteikuma gadījumā cīnīties pat Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Kopīgi tiks sagatavota arī vēstule Satiksmes ministrijai un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim ar prasību izklāstīt konkrētus šosejas atjaunošanas plānus.

Akcijas organizētāji iepriekš vērsušies Satiksmes ministrijā, norādot, ka sabrukušā ceļa dēļ daudziem autovadītājiem radušies materiāli zaudējumi, turklāt ceļa stāvoklis ir bīstams autobraucējiem. Uz iesniegumu, ko parakstīja 1122 autovadītāji, Satiksmes ministrija atbildēja ar vispārējām frāzēm, ko akcijas organizatori uzskata par atrakstīšanos. Ja arī uz jauno vēstuli netikšot saņemta atbilde ar konkrētiem faktiem, autovadītāji varētu rīkot nemiermīlīgu protesta akciju.

Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati liecina, ka Saskaņotais paziņojums (SP) ir ieguvis stabilas pozīcijas, fiksējot ceļu satiksmes negadījuma apstākļus. Tomēr vēl joprojām autovadītāji, aizpildot SP, pieļauj kļūdas, kuras var sarežģīt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu procedūru.

LTAB dati liecina, ka 2014.gada 9 mēnešos kopumā ceļu satiksmes negadījumu skaits (CSNg), par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās veidoja 23 011, no kuriem vairāk nekā 63 % ir reģistrēti uz SP bāzes.

LTAB norāda, ka autovadītāji ļoti bieži aizmirst, ka Saskaņotais paziņojums ir primārais dokuments, pēc kā tiks noteikta katra autovadītāja atbildības pakāpe par CSNg rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Savukārt visi pārējie dokumenti, kā liecības, iesniegumi, tiks analizēti pakārtotā secībā. Tāpat autovadītāji neņem vērā, ka arī vainīgajai pusei ir jāiesniedz savs SP eksemplārs, pretējā gadījumā, OCTA likums paredz, ka apdrošinātājam ir tiesības vērsties ar regresa prasību pret avārijas izraisītāju.