Ārvalstu studentu kopējais pienesums Latvijas ekonomikai pagājušajā gadā bija 385,2 miljoni eiro, liecina Latvijas Stratēģijas un Ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētnieku aplēses.
191,6 miljonus eiro veido tiešais pienesums Latvijas ekonomikai - studiju maksa, mājokļa un dzīvošanas izdevumi, viesu tēriņi. Vēl 193,6 miljoni eiro ir netiešais ārvalstu studentu pienesums.
Tiešie nodokļi no šīs summas, kas tiek samaksāti valsts budžetā, ir 58 miljoni eiro, aplēsuši pētnieki.
Trešdaļu no kopējā pienesuma Latvijas ekonomikai jeb 139 miljonus eiro veido ārvalstu studenti, kuri studē Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Ja ikgadējais studentu pieaugums saglabāsies 9,5% līmenī, nākamo sešu gadu laikā šis pienesums varētu sasniegt vienu miljardu eiro, prognozē pētnieki.
2023.gadā no kopējā studentu skaita Latvijā 14% veidoja ārvalstu studenti. Latvijas augstskolās mācījās 10 400 ārvalstu studentu, kas ir par 6100 studentiem vairāk nekā 2014.gadā. Ārvalstu studenti biežāk izvēlas studijas Rīgas Tehniskajā universitātē un RSU.
Vienlaikus viens no pētījuma autoriem Daunis Auers ārvalstu studentu īpatsvaru Latvijā vērtē kā nelielu. Viņš norādīja, ka, piemēram, Kembridžas Universitātē un Oksfordas Universitātē īpatsvars ir krietni lielāks - attiecīgi 32% un 35% no kopējā studentu skaita.
"Eiropas kontekstā konkurētspējīgākās augstskolas ir tās, kuras ir atvērtas ārvalstu studentiem," viņš sacīja.
Vienlaikus salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijā ir lielākais starptautisko studentu skaits - Lietuvā 2023.gadā studēja 9900 ārvalstu studenti, bet Igaunijā - 4300.
Auers to skaidroja ar atšķirīgo valsts atbalstu, norādot, ka Igaunijā ir lielāka loma valsts stipendijām. Tikmēr Latvijā 97% ārvalstu studentu studē par saviem līdzekļiem.
Trešā daļa ārvalstu studentu nāk no Rietumeiropas. Vienlaikus pēdējos desmit gados Latvijā strauji pieaudzis studentu skaits no Indijas - par 18 procentpunktiem. Savukārt studenti no Ķīnas veido 1% no visiem studentiem, lai gan ķīnieši veido ievērojamu daļu no starptautiskā tirgus, norāda pētnieki.
Vienlaikus lielākā daļa ārvalstu studentu pēc studijām neplāno palikt Latvijā. Visretāk darbu vai turpināt mācības šeit apsver studenti no Centrāleiropas, Ziemeļeiropas un Rietumeiropas.
Auers aicināja politikas veidotājus aktīvāk domāt par veidiem, kā pēc studiju beigām noturēt ārvalstu studentus Latvijā.
Politiskajā pārskatā "Ārvalstu studenti Latvijā: izaugsmes avots?" tika analizēta ārvalstu studentu ietekme uz Latvijas izglītības sektoru, darba tirgu un ekonomisko attīstību.
